Saskaņā ar likumu valsts nodrošina bezmaksas dzemdību palīdzību, un oficiāli ir atļautas arī mājdzemdības, taču praksē bezmaksas palīdzība ārpusstacionāra dzemdībās netiek nodrošināta. Pēdējos gados iespēju dzemdēt mājās izmanto gandrīz 200 sieviešu gadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Diskusija par iespējamo mājdzemdību apmaksu no valsts puses notika jau pērn vasarā, kad tiesībsargs Juris Jansons nāca klajā ar secinājumiem, ka plānotās mājdzemdības, līdzīgi kā pārējā dzemdību palīdzība, ir finansējamas no valsts budžeta. Pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums, kas liedz finansējumu mājdzemdībām, pārkāpj Satversmi. Pēc tiesībsarga domām, grūtnieces, kuras izvēlas dzemdēt mājās, ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar pārējām grūtniecēm. Tādējādi tiek pārkāptas viņu tiesības un radīts materiālais kaitējums. Tomēr toreiz Veselības ministrija (VM) norādīja, ka nav izpildīti priekšnosacījumi, lai mājdzemdības finansētu valsts. Nepieciešams izstrādāt un apstiprināt attiecīgās medicīniskās tehnoloģijas aprakstu un veikt aprēķinus, uz kuru pamata varētu tikt noteikts apmaksas tarifs. Pašreiz situācija nav krasi mainījusies - joprojām šie priekšnosacījumi ir spēkā, bet VM kopā ar nozares pārstāvjiem ir gatava diskutēt par iespējamiem tarifiem, lai pēc tam lemtu, vai mājdzemdības ir iespējams segt no valsts budžeta, Dienai sacīja VM pārstāvis Oskars Šneiders. Pirmā tikšanās, lai runātu par šo jautājumu, notiks šodien.
Plānotās mājdzemdības patlaban Latvijā maksā ap 800 eiro, bet, piemēram, par fizioloģiskām dzemdībām stacionārā valsts maksā 276,24 eiro, Dienai norādīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Laura Lapiņa. Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības valdes loceklis Juris Jerums gan Dienai sacīja, ka uz pilnīgu plānoto mājdzemdību apmaksu no valsts necer, bet godīgi būtu, ja tiktu piemērota vienlīdzīga pieeja. Viņš teica, ka par konkrētu summu vēl nevar runāt, jo tā tiks noteikta diskusijās. Jautājums par mājdzemdību finansēšanu no valsts, pēc viņa domām, ir attieksmes jautājums - vai valstij ir nepieciešami tikai tie bērni, kuri ir dzimuši stacionārā, vai arī tie bērni, kuri ir dzimuši tur, kur vecāki izvēlas. Sistēmai ir jābūt tādai, ka nauda seko bērnam, sacīja J. Jerums. Pēc viņa domām, no valsts tas lielus līdzekļus neprasītu, jo cilvēku, kuri izvēlas mājdzemdības, Latvijā nav ļoti daudz. Arī sociālā projekta biedrības Ģimenes šūpulis vadītāja un sertificēta vecmāte Rudīte Brūvere Dienai uzsvēra, ka valstij būtu jāapmaksā arī plānotās mājdzemdības, jo sievietei ir tiesības izvēlēties, kur laist pasaulē mazuli. Viņa piebilda, ka, piemēram, Vācijā valsts mājdzemdības apmaksā pilnībā. No Vācijas varētu ņemt piemēru, kā tur tiek aprēķinātas izmaksas par konkrēto darbu. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģijas un dzemdniecības galvenā speciāliste Dace Rezeberga Dienai sacīja, ka valsts varētu segt tikai to daļu, kas ir par dzemdībām kā manipulāciju, bet ne, piemēram, par infrastruktūras uzturēšanu. Būtu jāveic aprēķini, cik maksā vecmātes darbs mājas dzemdībās. Viņa gan arī piebilda, ka vispirms nepieciešams nodrošināt, lai mājās varētu dzemdēt tikai zema riska grūtnieces.