Sākumā bioloģijas studijas
Dina nāk no Jelgavas un, lai arī skolas laikā mācījusies Spīdolas ģimnāzijas komercklasē, tomēr nolēmusi studēt eksaktās zinātnes. Dina atceras, ka 10. klasē skolā bija jāraksta zinātniski pētnieciskais darbs un viņa savam pētījumam izvēlējusies tolaik nebijušu tēmu par atkritumu apsaimniekošanas problēmām Latvijā. Darbs bijis tik labs, ka Dina republikas līmenī ieguvusi pirmo vietu, iegūstot iespēju bez iestājpārbaudījumiem iestāties Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Dina toreiz nospriedusi - ja reiz tāda iespēja ir, kāpēc neizmantot. Tagad jaunā sieviete spriež, ka izvēlētās bioloģijas studijas bijušas īstās, jo pavērušas plašāku redzesloku par dažādām bioloģijas nozarēm, arī vides ekoloģiju. Arī maģistra studijas Dina izvēlējusies turpināt turpat biologos.
Studējot maģistrantūrā, Dina nolēmusi, ka pietiek dzīvot uz vecāku rēķina un ka jāsāk pelnīt pašai. Viņa saņēmusi darba piedāvājumu no Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) un, lai arī joma bijusi atšķirīga no studētās, piekritusi, un nu jau piekto gadu strādā institūtā par pētnieci. «Tā es no bioloģijas nedaudz aizvirzījos uz ekonomiku,» teic Dina. Doktorantūrā sieviete nolēmusi studēt ko citu, ne vairs bioloģiju, tāpēc sākusi studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē, ekonomistos.
Iekšā gaļas nozarē
Par savu disertācijas tēmu Dina izvēlējusies sievietei netipisko gaļas nozari. «Kad saku, ka pētu gaļas nozari, visiem tas liekas ārprāts. Man vienmēr jautā, kur tev sievietei tāda tēma?» stāsta Dina. Viņa gan pārliecināta, ka nozarei nav ne vainas, jo viņa saistīta tikai ar pirmo - lauksaimnieku - līmeni, nevis ar kautuvēm vai desām. Nozare viņu ieinteresējusi, pašai piedaloties vairākos līdzīgos LVAEI pētījumos par gaļas kvalitāti. Savā pētījumā jaunā zinātniece izpētījusi gaļas ražotāju un patērētāju interešu konverģences iespējas. Kad jautāju, ko tas nozīmē «latviešu» valodā, Dina atteic, ka pētījusi gaļas nozari, mēģinot saprast, kā savienot patērētāju un gaļas ražotāju intereses, lai veicinātu gaļas ražošanu Latvijā, īpaši liekot uzsvaru uz liellopu gaļas ražošanu. «Mēģināju noskaidrot, kas vēl bez cenas vieno patērētājus un ražotājus,» skaidro Dina. Viņa secinājusi, ka vienojošais ir kvalitāte. Audzētāji ražo kvalitatīvu gaļu, un mēs šādu gaļu esam ieinteresēti pirkt. Dina ir pārliecināta, ka ideja nav pārāk utopiska, jo, lai arī patērētāji grib gaļu pirkt par zemāku cenu un ražotāji ir ieinteresēti pārdot dārgāk, netrūkstot tādu, kas tirgū meklē augstas kvalitātes izstrādājumu. Turklāt aizvien vairāk gaļas audzētāju sāk pārorientēties, piemēram, uz speciālo gaļas liellopu audzēšanu. «Žurnālos tagad bieži vien var lasīt, kā viens jauns zemnieks sācis audzēt Šarolē,» stāsta Dina, tāpēc nešaubās, ka drīzumā latvieši būs spējīgi izaudzēt kvalitatīvu, konkurētspējīgu gaļu ne tikai mūsu tirgum, bet arī citiem kaimiņvalstu un Eiropas tirgiem. Pašlaik labu gaļu nopirkt ir problemātiski, jo daudzviet to, galvenokārt saldētā veidā, ieved no Polijas, Brazīlijas, Argentīnas, teic zinātniece.
Darbs būs
Dina pārliecināta, ka arī nākotnē dažādās zinātnes jomās darāmā netrūks, vienīgi nevarot zināt, kā būs ar finansējumu pētījumiem. Viņa stāsta, ka jau tagad zinātnieki meklē sadarbības partnerus un finanšu iespējas ārzemēs un tas prasot milzu darbu. Zinātniece gan teic, ka tas savā ziņā esot arī ieguvums, jo par Latvijas zinātniekiem uzzina ārvalstīs, veidojas daudz noderīgu kontaktu un kopprojektu. «Domāju, ka nākotnē zinātnieki būs vajadzīgi. Ja ne valstij, tad citiem ārzemēs noteikti,» teic Dina, tāpēc ir pārliecināta, ka pati zinātni nepametīs. «Manī jau no skolas laikiem saglabājies tas, ka gribas kaut ko papētīt, parušināties,» atzīst Dina. Viņai zinātne šķiet radošs process, kas prasa nemitīgu domāšanu un izaugsmi. Kad vaicāju, kā attīstīties tālāk, ja reiz 26 gadu vecumā visas virsotnes jau sasniegtas un augstākais grāds kabatā, Dina atteic, ka vēl jau viņai esot visas iespējas kļūt par habilitēto un emitēto doktori. Tam gan viņa pagaidām saka nē. «Ar to parasti nodarbojas vecāki onkuļi un tantes,» smej Dina. Viņai pašreiz esot svarīgāks uzdevums - audzināt gadu veco meitiņu Elzu.