To rīkoja Latvijas MVU forums ar ASV vēstniecības Rīgā atbalstu. Piedaloties Latvijas un ASV ekspertu vadītos vebināros, uzņēmēji tika aicināti izglītoties par prakses organizēšanu, savukārt studenti - meklēt un atrast savu prakses vietu pie mazā un vidējā biznesa. Patlaban tiek izvērtēti kampaņas rezultāti, lai noteiktu arī aktīvākos tās dalībniekus, kas pelnījuši balvas (divi darba devēji dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz ASV, divi studenti saņems planšetdatoru), taču skaidrs, ka kampaņai būs turpinājums, stāsta Latvijas MVU foruma izpilddirektors Eduards Filippovs.
Interesējas daudzi
«Esam mērķtiecīgi sākuši strādāt pie darba devēju, izglītības iestāžu un studentu tuvināšanas, bet tas jādara nepārtraukti. Katram jaunietim vajadzētu 2-3 prakses vietas, taču realitātē tās ir grūti atrast,» E. Filippovs stāsta un norāda, ka praksē MVU, kuri Latvijā dominē, priekšstats par uzņēmuma darba organizāciju jauniešiem var veidoties kompaktāks, precīzāks un daudzpusīgāks nekā lielajās firmās. Kampaņas uzdevums bijis veicināt MVU atvērtību un prakšu jautājuma ieviešanu dienas kārtībā.
Vebināriem reģistrējās 54 uzņēmumi un 20 jaunieši, lai gan patiesais dalībnieku skaits bija lielāks, jo vebināriem varēja pieslēgties arī tieši caur Facebook. «Novērojām, ka pieredze ar praksēm bija mazai daļai MVU, bet daudzi interesējās, kā tās organizēt. Savukārt jauniešiem laikam trūka motivācijas piedalīties - iespējams, tāpēc, ka kampaņa noritēja vasarā. Taču prakse studentam tomēr ir sevis pozicionēšana, «pārdošana». ASV pie šīs apziņas tiek aktīvi strādāts, kamēr Latvijā prakse bieži vien gan uzņēmumam, gan praktikantam ir zemē nomests laiks,» saka E. Filippovs.
Vebināros sniegtais ieskats ASV uzņēmumu pieredzē nesis ierosmi arī Latvijā aktīvāk attīstīt starpniekorganizācijas, kas praktiski nodarbotos ar studentu prakšu organizēšanu uzņēmumos, jo pašiem darba devējiem tam pietrūkst laika. Uzņēmumi gan norāda, ka informācijas par prakses vietu došanu patlaban ir daudz, bet sadrumstalota, gan rosina veidot dažādu jomu praktikantu komandas, kas resursa veidā būtu pieejamas darba devējiem konkrētu biznesa problēmsituāciju risināšanai - jau sākušies pirmie šādi pilotprojekti. «Kampaņas turpinājumā būs gan vebināri, gan mazajam biznesam noderīga rokasgrāmata, gan domapmaiņas veicināšana un konsultācijas MVU,» E. Filippovs iezīmē tālākās ieceres.
Pirmās praktiskās iemaņas
Kampaņas rīkotājiem izdevies arī pašiem veiksmīgi nodarbināt praktikantu. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sabiedrisko attiecību 3. kursa studente Linda Andersone praksē konsultāciju uzņēmumā Baltic ID, kas piedalījās Dots devējam atdodas īstenošanā, nonāca vēl pirms kampaņas sākuma, bet nu te palikusi pastāvīgā darbā. «Ir atšķirība, ko tev māca universitātē un kā viss notiek uzņēmumā. Šajā praksē guvu pirmās praktiskās iemaņas specialitātē,» Linda teic. Viņa arī uzskata, ka prakse raisa vairāk jautājumu, intereses un vēlmes iedziļināties, apgūstot teoriju augstskolā, kā arī vieš skaidrību, vai izvēlētā joma vispār patīk.
Linda aktīvi darbojas RSU studentu pašpārvaldē un fakultātes domē, iepriekš pastrādājusi gan par RSU karjeras centra vadītājas asistenti, gan jauno studentu uzņemšanā, bijusi arī praksē izstāžu rīkotājsabiedrībā BT1. Tomēr kopumā viņa uzskata, ka atrast prakses vietu studentiem ir pagrūti. RSU regulāri izsūta prakses piedāvājumus, taču studenti vairāk vadās pēc savām vēlmēm, tāpēc praksi meklē paši - nereti tur, kur uz prakses vietu ir milzu konkurence vai veicamie pienākumi neatbilst paša specialitātei. Studenti arī vairāk tēmē uz lielajām kompānijām. «Varbūt tāpēc MVU īpaši nesaspringst uz prakses vietu piedāvāšanu, jo nejūt pieprasījumu,» Linda domā.
Jāatgādina un jāatgādina
MVU par iespēju ņemt praktikantus kā palīgus ir jāatgādina un jāatgādina, jo daudzi par to nemaz neiedomājas vai uzskata, ka tas prasa daudz laika, norāda Gunta Misāne, PR un konsultāciju uzņēmuma Comperio valdes priekšsēdētāja, kam dalība kampaņā Dots devējam atdodas šķitusi pašsaprotama, vebināri arī atsvaidzinājuši zināšanas. «Domāju, ka kampaņa pavēra acis daudziem MVU, kas vismaz aizdomājās par praktikantu piesaisti.» Comperio jau kopš dibināšanas 2004. gadā regulāri pieņem praktikantus, jo uzskata, ka tā ir iespēja jauniešu ideālistiskos priekšstatus par PR jomu pārvērst reālos. G. Misāne stāsta, ka pieredze bijusi raiba, bet labi praktikanti gan pieņemti darbā, gan ieteikti partneriem.
Kristaps Bunts, web risinājumu uzņēmuma Sem.lv vadītājs, uzsver, ka pieņemt praktikantus motivē vajadzība tikt pie spēcīgiem jaunajiem speciālistiem. «Kur konkurence uz viņiem ir lielāka (piemēram, uz programmētājiem), tur uzņēmumi praktikantus pieņem daudz aktīvāk, bet tur, kur pieprasījums pēc speciālistiem ir mazs vai nav vispār, domāju, tur uzņēmumu atsaucība ir bēdīga,» viņš saka. MVU nereti paklūp aiz informācijas trūkuma vai vēlmes dabūt uzreiz gatavu speciālistu, tāpēc K. Bunts uzskata - atsaucību audzētu aktīvāka prakses jautājuma cilāšana gan sarunās ar uzņēmumiem, gan medijos. «Talantīgi, motivēti un strādāt griboši studenti Latvijā ir, un tas uzņēmējiem būtu jāizmanto. Jo vairāk nodrošināsim šādas iespējas, jo mazāk aizbrauks prom no Latvijas.» K. Bunts piekrīt, ka praktikanta nodarbināšana prasa laiku, taču ļauj arī eksperimentēt ar jaunām idejām, atslogot pamatdarbiniekus. Viņš arī iesaka skolām izvirzīt augstākas prasības pret prakses uzdevumiem, pietuvinot tos reāliem darba pienākumiem.