Dabas Diena Kalsnavā viesojas ideālas svētku eglītes meklējumos, un izskatās, ka esam nonākuši īstajā vietā!
Gan māksliniekiem, gan mazuļu vecākiem
Parastajai eglei, kas sastopama mūsu klimatiskajos apstākļos, ir 120 šķirņu. Daždažādu nokrāsu, formu un izmēru eglītes podiņos atrodas arī kokaudzētavas stādu tirdzniecības laukumā. Egles atšķiras ne tikai vizuāli, dažādas ir arī to augšanas īpatnības, skuju garums, smaržas intensitāte. Ir ļoti kuplas, bagātīgas eglītes klasiskajā rūķa cepures formā. Zaļais tonis tām atšķiras. Raimonds stāsta - aso skuju egles esot zilganākas, un ģimenes, kurās ir mazulis, biežāk izvēlas eglītes ar maigākām skujām, kā piemēram, dažādas baltegļu šķirnes: Subalpīno baltegli, Frēzera baltegli, parastās egles Compacta, Remontii u.c. Korejas balteglei jauno dzinumu skujas vērpjas spirālītē un to apakšas iekrāsojas sudrabainas, eglēm agri veidojas čiekuri. Baltegļu veidu tiešām ir daudz un pircēji tās esot sevišķi iecienījuši. Lielākai daļai dekoratīvo egļu šķirņu vainagi aug simetriski un nav nepieciešama to uzlabošana, savukārt ātraudzīgajām šķirnēm kokaudzētavas speciālisti veic vainagu veidošanu, kas aktivizē jaunu dzinumu augšanu un palīdz iegūt simetrisku un kuplu formu. Ekstravagantākas egļu šķirnes ir Melnā egle Aurea (kura patiesībā gan nemaz nav melna, bet pelēcīga ar zeltītu nokrāsu - iestājoties vēsam laikam, šāgada dzinumi krāsojas zeltaini, savukārt vasarā, sākot no maija, kad notiek veģetācija, egle ir zaļa) un Čūskegle. Čūskegle ir slaida, ar izteikti nokareniem, retiem zariem - tie tiešām izskatās kā čūskas! Kokaudzētavas darbinieks stāsta, ka šīs egles izvēlas mākslinieciska stila cienītāji, kas svētkos grib savu mājokli dekorēt neierasti. Daudzveidīgu toņu klāstā pieejamas arī mazās Kanādas eglītes. Tās sagatavotas nelielos podiņos un mazā telpā labi izskatīsies, novietotas uz galda vai plauktiņa. Arī pārstādītas tās neaizņems daudz vietas, jo izaugs tikai ap 3 m garas.
Jāsargā no sala un sausuma
R. Rudzītis iesaka egli izvēlēties ne tikai svētkiem, bet padomāt, kur tā tiks pārstādīta vēlāk. «Stādaudzētavā egles atrodas āra apstākļos, bet, ienestas telpās, tās pamostas un gatavojas augšanai. Tāpēc labi, ja telpā ar gaisa temperatūru virs +18 grādiem koks atrodas ne ilgāk kā divas nedēļas,» skaidro Rudzītis. Tomēr ja telpa ir silta, jācenšas egļu skujas regulāri mitrināt. Zem poda ieteicams novietot paliktni, lai notek liekais ūdens, kas ļaus egli nepārliet, bet sakņu kamols būs vienmēr mitrs. Lai izvēlētā Ziemassvētku egle neaizietu bojā, nevajadzētu pēc svētkiem to uzreiz nest ārā, bet gan novietot gaišā, vēsā verandā, līdz iestājas atkusnis. Ja tomēr nākas kociņu uzglabāt ārā, lai neizsaltu egles saknes, podu vajag nopakot ar salmiem, džutu, linu vai kādu citu materiālu un, ja ir sniegs, vēl papildus ierušināt tajā. Eglīti var stādīt aprīļa vidū. Egle ir ēnainu vietu mīlošs augs, tai neder skāba augsne, arī akmeņaina ne. Egle var apdegt, pat kamēr atrodas uz balkona un gaida pavasari, tāpēc, izvēloties vietu kociņam, ideāli, ja to skar tikai vakara saule. Zemi, kurā tiks stādīta eglīte, ieteicams ielabot ar kūdru, bet vislabāk ar komposta augsni, mēslot ar ilgstošas iedarbības mēslojumu granulās gan pavasarī, gan rudenī. Intensīvi jālaista pirmās divas vasaras. «Pēc iespējas vairāk laistot, tiek izspiests liekais gaiss pie saknēm un tām labāk piekļūst barības vielas. Ikgadējie jauno dzinumu pieaugumi liecinās, ka jūsu kociņš aug. Taču jāņem vērā, ka iesakņojoties egle vispirms veidos spēcīgu sakņu sistēmu un virszemes pieaugums būs lēnāks,» skaidro kokaudzētavas speciālists.