«Tikpat kā nekas taču nav jāmaksā! Tikai 25 kronas (Ls 1,10) dienā. Būtu es tagad mājās, iztērētu krietni vairāk,» drošs ir A. Luike. Igaunija neļauj saviem pacientiem maksāt vairāk kā tikai par pirmajām desmit dienām slimnīcā, tātad tikai 11 latus, savukārt Latvijā «griesti» ir 250 latu.
Ģimenes ārsts ir bez maksas. Operācija - bez maksas. Magnētiskās rezonanses izmeklējums - bez maksas. Joprojām slimnīcās notiek plānveida operācijas bez maksas, arī endoprotezēšana. Izklausās pēc pasakas, taču tā ir šodienas medicīniskā aprūpe Igaunijā un šos labumus bauda 95% igauņu. Abām kaimiņvalstīm starta pozīcijas pēc neatkarības atgūšanas bija līdzīgas, taču Latvijā pacientu iemaksas pēdējos gados tuvinās maksas medicīnai, arī plānveida operācijas valsts vairs neapmaksā. Atbildes uz jautājumu, kāpēc Igaunijā krīzi medicīnā tik ļoti neizjūt, varētu būt vairākas. Pirmkārt, igauņi maksā nodokli par veselības apdrošināšanu, apdrošināšanas fondā ir uzkrājums. Otrkārt - lielās un smagās reformas viņi paspēja veikt pirms krīzes. Treškārt - kaimiņzemē apdrošināšanas fonds neapmaksā katru slimnīcas vai poliklīnikas piestādītu rēķinu. Proti, izvērtē un maksā nevis par katru manipulāciju, bet ārstēšanas gadījumu.
Labāk maksāju nodokli
«Latvijā ir 9,5 lati par dienu slimnīcā? Protams, labāk kā mums - maksāt nodokli,» nevilcinādamās attrauc igauniete Elīza (23), kura strādā par pavāri. Elīza maksā nodokļus, Igaunijā sociālā nodokļa likme ir līdzīga kā Latvijā - 33%. No tiem 20% aiziet pensijām un pabalstiem, bet 13% - veselības apdrošināšanai.
Igaunija obligāto veselības apdrošināšanu ieviesa ekonomiski grūtos laikos - 1992.gadā, no nodokļa iekasētā nauda tiek ieskaitīta Veselības apdrošināšanas fondā. «Vairāk nekā 60% no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem nāk tieši no Veselības apdrošināšanas fonda,» stāsta Heli Paluste, Igaunijas Sociālo lietu ministrijas veselības aprūpes departamenta direktore. Atlikusī summa iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumu segšanai nāk no valsts, kopējā veselības aprūpes budžeta, pašvaldībām.
H. Paluste saka: protams, sistēmai, kas cieši saistīta ar nodokļu iekasēšanu, labāki laiki ir tad, kad ir ekonomikas augšupeja, nevis palielinās bezdarbs un samazinās algas. Tāpēc Igaunija veikusi situācijas analīzi un tagad meklē risinājumus, kā sistēmu uzlabot. Taču pozitīvi ir arī tas, ka no labajiem laikiem apdrošināšanas fondā ir izveidojies naudas uzkrājums, no kā var smelties krīzes laikā.
Problēmas - rindas un zobārsts
Igaunijā apdrošināti ir 95% iedzīvotāju (atlikušie 5% neveic sociālās iemaksas). Viņi bez maksas vai par simbolisku pacienta iemaksu var saņemt neatliekamo palīdzību, ģimenes ārstu, speciālistu palīdzību, aprūpi slimnīcā, izmeklējumus, plānveida operācijas. «Ir saraksts ar konkrētiem pakalpojumiem, kurus nodrošina apdrošinātajiem. Protams, visi pasaulē iespējamie medicīnas pakalpojumi nav šajā sarakstā iekļauti,» skaidro H. Paluste. Nelielās pacientu iemaksas H. Paluste sauc par veidu, kā samazināt vēlmi bez vajadzības apmeklēt ārstus, nevis ienākumu gūšanas avotu.
Tādus pašus labumus kā apdrošinātie bauda arī bērni, grūtnieces, pensionāri, studenti. Neapdrošinātajiem pacientiem tiek sniegta neatliekamā palīdzība, taču par plānveida palīdzību, vizītēm pie speciālistiem jāmaksā kā par maksas pakalpojumu.
Tiesa, apdrošinātajiem ir arī ēnas puse - rindas. Tādas ir gan pie speciālistiem (līdz pusotram mēnesim), gan arī uz plānveida operācijām. Kā Diena noskaidroja Pērnavas slimnīcā, garākās ir uz gūžas endoprotezēšanas operācijām un kataraktas operācijām - vidēji līdz diviem gadiem. Maksas pakalpojumi apdrošinātajiem ir rehabilitācija un zobārstniecība, ko daudzi nevarot atļauties.
Grūtības paņēma uz sevi
Pērnavas slimnīcas vadītājs Urmass Sule saka - atšķirībā no Latvijas Igaunijā izdevās veikt lielās veselības aprūpes reformas pirms krīzes. Viena no sociāli jutīgākajām bija slimnīcu skaita mazināšana, un sākumā tā raisīja lielu iedzīvotāju pretestību. 1995.gadā Igaunijā bija vairāk nekā 80 slimnīcu, taču jau drīz pēc reformas sākšanas 2003.gadā slimnīcu skaits saruka līdz 19 neatliekamās palīdzības slimnīcām.
Krīzi gan pašas slimnīcas izjūtot, apdrošināšanas fonds par pakalpojumiem tām maksā mazāk. Pērnavas slimnīcā mediķu algas samazinātas apmēram par 10%, administrācijai - aptuveni par 20%. Vienu dienu mēnesī mediķi strādā bez atalgojuma. «Pacienti nav nelaimīgi, mēs - slimnīca - esam uzņēmušies uz sevi slikto. Lielākās problēmas ir mūsu ārstiem, māsām, bet viņi cer, ka nākamgad saņems ziņu, kas viss būs labāk. Viņi strādā arvien vairāk, bet saņem mazāk,» saka Veiko Vahula, Pērnavas slimnīcas medicīnas direktors.