Lai izstaigātu restaurēto Rīgas Motormuzeju (RMM), kas svinīgi tiks atvērts 2. jūlijā, būs vajadzīgs laiks, spēks un pacietība. Ekspozīcija izvietota trīs stāvos vairāk nekā 4000 m2 platībā. Tajā aplūkojama Baltijā lielākā un daudzveidīgākā seno spēkratu kolekcija ar vairāk nekā 100 unikāliem automobiļiem un motocikliem.
Rīgas Motormuzeja direktors Aivars Aksenoks pats labprāt pie dažiem eksponātiem gribētu pakavēties ilgāk. Protams, tas ir Ruso Balt automobilis, kas izbrauca Rīgas ielās pagājušā gadsimta sākumā un bija industriālās attīstības pionieris. Auto ir labi saglabājies un lieliski restaurēts. Unikāls ir kalnu sacīkšu Auto Union CD V16. «Bet jaunajā ekspozīcijā būs arī vairāki interesanti jaunumi,» uzsver A. Aksenoks. «Jaunieguvums ir latvieša Augusta Krastiņa Amerikā ražotais automobilis no pagājušā gadsimta sākuma. Katru auto jaunajā ekspozīcijā būs iespējams ne tikai apskatīt no visām pusēm, bet arī iegūt par to vispusīgu informāciju ar mūsdienīgu multimediju un tehnoloģiju palīdzību. Ekspozīcija būs kā aizraujošs, interaktīvs stāsts par spēkratiem. Muzejs kļūs par Latvijā vēl nebijušu izglītojošu un izklaides centru - vēsturi varēs izzināt ar modernām tehnoloģijām.» Piemēram, būs apskatāms, kā automašīnas iekšdedzes dzinējs darbojas no iekšpuses.
Ja vien būtu iespējams ceļot laika mašīnā, A. Aksenoks labprāt pārceltos uz apmēram 100 gadu senu pagātni, kad ielās automašīnu nebija daudz. «Cilvēks un automobilis tolaik bija tuvāki. Auto bija saprotams katram tehniski domājošam un ieinteresētam cilvēkam, jo visa pamatā bija fizikas pamatprincipi. Šodienas automobili, kuru vada elektronika, ir grūtāk saprast.» Lielisks piemērs tam bija 1886. gadā patentētās pasaulē vecākās automašīnas Benz Patent Motorwagen replikas, ko savā kolekcijā ieguvis Rīgas Motormuzejs, iedarbināšana Doma laukumā. Zīmīgi, ka pirms 130 gadiem 3. jūlijā leģendārais auto pirmo reizi tika demonstrēts sabiedrībai un tiek uzskatīts par pasaules autobūves aizsākumu. Bet Rīgā autovectētiņš saniķojās! Un gan skatītājiem, gan speciālistiem bija interesants tā iedarbināšanas process. Padomdevēju netrūka!
RMM Restaurācijas nodaļas vadītājs Gunārs Dortāns atceras laiku, kad sāka būvēt Motormuzeju - 1986. gadā, dzenot pāļus purvā. Viņš muzejā strādā no tā pirmās dienas. «Nūuuu, tagad muzejs būs pilnīgi savādāks. Kvalitatīvāks, modernāks,» viņš saka. Sevi G. Dortāns nosauc par «dzelžu veci», jo viņam muzejā vajagot pēc iespējas vairāk auto, lai, iznākot no ēkas, būtu raibs gar acīm, kā tas ir pēc rietumu muzeju apmeklējuma. «Man jau sirdij tuvākas tās automašīnas, kuru restaurācijā ieguldīts smags darbs. Tas ir gluži kā eksāmens. Man ļoti patīk sīkumi, atribūti, tā saucamā automobilija, kas jaunajā muzejā vairāk būs iepazīstama virtuālā veidā.»
Sīkāk - www.motormuzejs.lv.