Jau vairākus gadus daži trakie Latvijā ieved augstas kvalitātes ungāru vīnus, kurus neredzēsiet neviena lielveikala plauktos. Sociālajos tīklos pamanīju, ka jaunu ungāru vīnu meklējumos kāds mūsu importējs ir viesojies Pfneiszl vīna darītavā Šopronas reģionā Ungārijā. Tas ir slavens ar saviem Kￃﾩkfrankos vīnogu šķirnes vīniem.
Līdz šim neko no Šopronas reģiona Latvijā nebiju manījis, tāpēc nolēmu paintersēties par tiem. Iegriezos ar saviem Ungārijas vīniem slavu ieguvušajā vīna bārā Vieta un apjautājos par Pfneiszl vīniem. Intuīcija nepievīla, taču kārotā Šopronas Kￃﾩkfrankos uz vietas vairs nebija, to solīja atgādāt rīt. Lai neietu prom tukšām rokām, nopirku citu šī reģiona vīnu Pfneiszl Tango 2013. Pagaršoju. Tik perfektu un pavasarim atbilstošu sarkanvīnu sen nebiju dzēris. Garšā vieglas jāņogas, kazenes, upenes un pavisam nedaudz saldenas vaniļas. Vīns ir viegls, labi dzeras, uz etiķetes norādītos 13,5% alkohola grādus es nekad neuzminētu. Lai arī šis nav ļoti sarežģīts un pārāk piesātināts vīns, arī stils vairāk velk uz starptautiskā stila pusi, tajā tomēr ir kā vairāk nekā vienkāršā vīnā. Varbūt pie vainas bioloģiskā vīna darīšanas metode, bet varbūt pavasaris?
Viens no maniem mīļākajiem vīna stiliem ir vīns no žāvētām vīnogām - Amarone. Šis vīns ir samērā dārgs, tāpēc pēdējos gados Amarone ražotāji no tirgotāju puses izjūt diezgan spēcīgu spiedienu, kas vērsts uz cenu samazināšanu. Diemžēl vienlaikus ar cenu mainās arī garša. Ne velti desmit slavenākie Amarone ražotāji pirms vairākiem gadiem apvienoja spēkus, lai cīnītos pret mēģinājumiem vienkāršot vīna ražošanas procesu. Viens no klasiskā stila aizstāvjiem ir vīna darītava Tenuta Sant Antonio.
Pirms daudziem gadiem man laimējās paviesoties pie viņiem. Kopš tā laika sapņoju par to, lai arī Latvijā parādītos šī ražotāja vīni. Par to, ka tas noticis, uzzināju no interneta. Vienā no Latvijā notikušajām degustācijām starp daudziem citiem vīniem tika pieminēts arī šī ražotāja vārds. Atlika tikai nedaudz pielikt pūles, un atradu gan tirgotāju, kas izplata Tenuta Sant Antonio vīnus, gan kur tos var nopirkt (www.devino.lv un veikalā Dzirciema 119b). Šoreiz mana izvēle krita uz it kā nedaudz vienkāršāko Valpolicella Superiore Ripasso Monte Garbi 2010. Šī vīna ražošanā izmanto tās pašas ogas, ko dārgajam Amarone, tikai tās nežāvē, bet kādu laiku patur kopā ar žāvēto ogu miziņām. Šāds vīns būs augļaināks, ne tik nopietni smagnējs kā vecākais brālis. Aromātā tumšie ķirši, upenes un pavisam nedaudz zemes un saldenas vaniļas. Garšā ļoti sulīgas un pilnmiesīgas ogas ar elegantām un labi sabalansētām miecvielām pēcgaršā.
Secinājums. Ja jums patīk vīni, sekojiet, analizējiet arī to, kas notiek interneta vidē.