Mana pievienotā vērtība ir mana kompetence riska vadībā un drošībā. Pēdējā gada notikumi parādīja, ka nozares uzraudzībā svarīga ir ne tikai finanšu koeficientu pārliecinoša ievērošana, bet arī citas lietas - iespējamās krāpšanas un pat iracionālu baumu izplatība, kas atstāj negatīvu ietekmi. Šādu lauciņu uzraudzība tieši arī ir mana iepriekšējā darbības sfēra. Nezinu, kā citi kandidāti vērtēja piedāvājumu kļūt par FKTK vadītāju, salīdzinot ar viņu pašreizējām profesionālajām pozīcijām, bet man tas ir gana liels izaicinājums, lai es padomātu un piekristu.
Pēdējā laika notikumu kontekstā ir kritizēti specdienesti. Jūs pats nākat no šīs sfēras. Kā vērtējat specdienestu rīcību Krājbankas gadījumā?
Nekomentēšu konkrētu specdienestu darbību, jo pieņemu, ka secinājumi valdībā jau šobrīd tiek izdarīti - kurš ko varēja, un kurš ko nākamreiz darīs vairāk. Ceru, ka secinājumi no šīs rūgtās pieredzes tiks izdarīti.
Kādas būtu jūsu prioritātes finanšu un kapitāla tirgus uzraudzībā, ko jūs varbūt mainītu?
Manas prioritātes izriet no iepriekšējā gada notikumiem. Tā ir Krājbanka, un tās ir baumas ap Swedbank. Nevienam Latvijā nevajag, lai šādi notikumi atkārtotos vai Latvija kļūtu slavena ar jaunu sporta veidu - stāvēt brīvdienās pie bankomātiem. Šajos jautājumos pašlaik notiek izmeklēšana. Tā nav pabeigta, bet pēc tam būtu jāizdara atbilstoši secinājumi, no kuriem ir jāizriet konkrētai tālākai rīcībai. Esmu pārliecināts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau pirmos secinājumus ir izdarījusi un ņems tos vērā tālākajās uzraudzības metodēs.
Vai ir jāpastiprina FKTK un drošības dienestu sadarbība finanšu un kapitāla tirgus uzraudzībā?
Viennozīmīgi ir nepieciešama sadarbība kapitāla izcelsmes pārbaudē. Kad parādās ārvalstu investori, FKTK pienākums ir pārliecināties - un komisijai ir nepieciešams arī citu institūciju atbalsts, lai gūtu priekšstatu gan par reputāciju, gan par kapitāla izcelsmes legalitāti. Ja ir redzams, no kurienes šī nauda nāk, tad var tālāk izlemt, laist šo naudu iekšā vai nelaist, un mēģināt paredzēt, kādas būs šādas sadarbības sekas - vai tādas, kādas mēs tagad redzam, vai ne.
Latvijā ir virkne banku, kurām nerezidentu operācijas ir ļoti nozīmīga biznesa daļa. Vai uzskatāt, ka šīs bankas ir riska faktors Latvijas banku sistēmas stabilitātei?
Tiešā veidā nē. Vienkārši atkarībā no katras bankas biznesa modeļa ir jāveido atbilstoša riska vadības prakse. Līdz ar to ir jābūt atbilstošai uzraudzības intensitātei. To, kādas sekas ir nerezidentu biznesam, pārlieku aizraujoties ar to un mazāk pievēršot uzmanību regulējošām prasībām, - Latvijas bankām tāda pieredze jau ir bijusi. Tāpat ir pieredze, kā citas valstis novērtē riskus, novērtē spēju tālāk strādāt ar šādu biznesa modeli. Domāju, no šīs pieredzes secinājumi ir izdarīti. Strādāt ar nerezidentu biznesu var. Vienkārši ir jāņem vērā, kādi no šī biznesa modeļa ir riski.
Latvijas banku sektoram nerezidentu operācijas ir daudz nozīmīgākas nekā, teiksim, Igaunijai un Lietuvai. Vai mums tomēr ir jāsašaurina šī biznesa daļa?
Es esmu par to, ka mums, Latvijai, ir jāizmanto mūsu stāvoklis - tas, kur mēs esam. Viena no mūsu eksporta precēm ir arī finanšu pakalpojumi. Bet tā tomēr ir tikai daļa no mūsu eksporta. Un tam nav nekādas lielas ietekmes uz parastu cilvēku ikdienas dzīvi - cilvēki nemaz nezina, ka kaut kur Vecrīgā trešajā stāvā ir kāds birojs, bet pirmajā stāvā tikai izkārtne. Es neredzu nekādas lielas problēmas ar to. Šodien nedrošību rada kompleksas problēmas, un to novēršana arī būs mana prioritāte.
Ko ir iespējams izdarīt, lai tādas rindas pie bankomātiem mēs vairs neredzētu?
Raugos uz to kā plašāku problēmu. Kad augsne šādam notikumam ir labvēlīga, tad jau tikai notiek pats konkrētais process. Mana pieredze saka, ka baumas rodas regulāri - ir nepareiza komunikācija, pastāvīgi notiek pārpratumi. Ir jautājums, kurā brīdī baumas sasniedz stihiskus apmērus un cilvēku rīcība kļūst izteikti iracionāla - kad cilvēks, saklausījis baumas, pat nesteidz pārliecināties, vai tāda ziņa tiešām ir atrodama arī kaut masu informācijas līdzekļos. Kur tad ir pretī komunikācija? Ja ir informācija, ka kādā valstī nestrādā bankomāti, kas sasniedz masveida mutiskas ziņas apmērus, no kuras sāk visi ietekmēties, ir jābūt pretī komunikācijai, kas pārliecina, ka satraucošā ziņa ir nepatiesa. Skatoties, kas notika ažiotāžas ap Swedbank gadījumā, piekrītu, ka ir ko uzlabot. Vispirms ir ļoti svarīgi, lai sabiedriskais fons un vide būtu tāda, lai cilvēki būtu mazāk pakļauti tendencei reaģēt uz šādām baumām. Ir jājūt vide un attiecīgā brīdī ir jābūt daudz aktīvākai un spēcīgākai komunikācijai kā no sektora, tā valsts amatpersonu puses. Ierasta tradicionāli konservatīvā taktika neko neteikt vai pateikt, ka viss kārtībā, ne vienmēr nostrādā, īpaši, ja visiem ir skaidrs, ka nekas nav kārtībā. Tas, kas nostrādā, ir aktīvas darbības, piemēram, pēc iespējas ātrāk uzpildīt bankomātus, lai tajos vienmēr būtu nauda - arī šeit jānoskaidro vājās vietas. Tas, ka viss ir kārtībā, ir jāparāda ar darbībām.
Vai jūs pretendējat uz tādu pašu algu, kā saņēma iepriekšējais FKTK vadītājs?
Mana alga būs lielāka, nekā saņemu pašlaik, un tas mani apmierina.