Maskavai jau esot nogādāts Irānas vēlmju saraksts. Interfax-AVN vēsta, ka Irāna vēlas iegādāties iznīcinātājus Su-30SM, kaujas un mācību lidmašīnas Jak-130, helikopterus Mi-8 un Mi-17, krasta mobilos raķešu kompleksus Bastion, kas aprīkoti ar virsskaņas pretkuģu raķeti Jahont, fregašu klases kuģus, dīzeļelektriskās zemūdenes un citu tehniku.
Irānas sauszemes spēku komandiera vietnieks Kiomarss Heidari apstiprinājis arī, ka Irānai ir interese par tankiem T-90, taču tos valsts būtu ar mieru iegādāties tikai kopā ar ražošanas tehnoloģijām. Esot iespēja, ka Krievija varētu piekrist lokalizēt T-90 komplektāciju rūpnīcā Irānā.
Grūtības gan varot sagādāt iespējamo darījumu finansēšana. Irāna, pret kuru atcelta lielākā daļa starptautisko sankciju, vēlas Krievijas bruņojumu iegādāties uz kredīta, taču Krievijā valdošās ekonomiskās krīzes dēļ tā neesot gatava šādi finansēt darījumu.
Papildu problēmas varot radīt arī pērn pieņemtā ANO rezolūcija numur 2231, kas ierobežo parastā bruņojuma - tanku, bruņumašīnu, lielkalibra artilērijas sistēmu, kaujas lidaparātu, karakuģu, raķešu un raķešsistēmu piegādes Irānai.
Saskaņā ar starptautisko vienošanos par Irānas kodolprogrammu šādas ieroču piegādes Irānai drīkst veikt tikai ar ANO Drošības padomes atļauju, kuras saņemšanai veto, visticamāk, uzliktu ASV. Šādi ierobežojumi ir spēkā līdz pat 2020. gadam.
Ministra vizītes gaitā Krievijas puse informēja arī par jau noslēgto kontraktu izpildes gaitu. No tiem lielākais ir kontrakts par četru zenītraķešu kompleksu S-300PMU-2 piegādi miljarda ASV dolāru vērtībā, ko plānots izpildīt līdz nākamā gada sākumam.