Tīra apkārtējā vide un Baltija jūras nākotne ir atkarīga tikai no mums pašiem - to reklāmā aicina apzināties Lielās talkas vēstneši Maija Silova, Martins un Tomass Dukuri, Māris Štrombergs un Inese Galante. Aizvien vairāk interesentu iekļaujas šajā akcijā. Bet pašu Lielās talkas darba grupas vadītāju un vienu no šīs idejas attīstītājām Vitu Jaunzemi talkas dienā - 26.aprīlī - nebūs viegli sastapt. «Svaigā gaisā, labā kompānijā es ar prieku darbojos, bet tieši talkas dienas sakarā vairāk sanāk runāt un organizēt,» viņa smejas.
Talkošana sākās pirms zīmīgā 2008.gada, kad igauņi bija izdomājuši, ka caur šādu pasākumu - lielāko talku Baltijā - varētu iekļūt Ginesa rekordu grāmata. Tas gan vairāk izklausījās pēc šova, un aicinājuma vēstule tika gandrīz aizmirsta. Pēc dažiem mēnešiem par talkas ideju atkal ierunājās vēstniece Anna Žīgure un vērsās pie V.Jaunzemes, kurai talkošana ar olimpiešiem bija jau zināma lieta. Ginesa rekords izpalika, bet pirmā Lielā talka, veltīta Latvijas valsts 90 gadiem, notika 2008.gada rudenī.
Toreiz V.Jaunzeme arī nāca klajā ar priekšlikumu, ka talkošana notiks desmit gadus. Kāpēc? «Ja desmit gadu laikā panākam, ka Latvija ir tīrākā valsts, ja panākam izmaiņas cilvēku domāšanā, tad mērķis ir izpildīts. Ja nebūs mēslotāju, talkas nevajadzēs,» viņa saka. Taču ir arī plāns B. «Ja desmit gadu laikā nebūsim varējuši kaut ko panākt, tad ceļš būs bijis nepareizs - tad būs jāmaina formāts, jāaudzina cilvēki savādāk.» Talka ir līdzeklis, lai nonāktu pie tā, kā mūslaiku cilvēkiem pietrūkst: tīrāka vide, pozitīvas emocijas, kopābūšana, fiziskas aktivitātes. Svarīgākais talkas mērķis ir audzināt sabiedrību ar nopietnu attieksmi pret vidi, ar sapratni, ka cilvēks nekad nebūs vesels, ja dzīvos netīrā, neveselīgā vidē. Vita cer, ka ar talkošanu būs izaugusi pilnīgi jauna paaudze, kas paši nemēslos un tā arī audzinās savus bērnus. «Tas ir arī patriotisms, rūpes par savu zemi. Ja mēs būtu uztaisījuši talku vienam gadam, to visu nebūtu panākuši.» Starp citu, savācamo atkritumu apjoms ar katru gadu sarūk, un nu talkas daudzviet jau transformējas par labiekārtošanas pasākumiem - tiek ierīkota puķu dobe, sakopts kāds pagalms. Pagalmu labiekārtošanas kustībā var izpausties jaunie arhitekti un mākslinieki, bet namu kaimiņi šajās talkās mēdz pirmo reizi satikties, beidzot sasveicināties un sākt runāties.
V.Jaunzeme, par talkām stāstot, uzsver vārdu «mēs», ar to domājot darba grupu, bet faktiski tieši viņas enerģijas un entuziasma dēļ šī ideja ir dzīvotspējīga. Talka jau nav tikai lozungs, tas ir organizatoriskais darbs pusgada garumā, meklējot sponsorus un atbalstītājus, kas parūpēsies par maisiem, darbarīkiem. Taču, lai cik aizņemta V.Jaunzeme būtu ar organizēšanu, viņa talkas dienā kaut vienu maisu ar atkritumiem savāc. «Esmu praktisks cilvēks un ideoloģijā negribu pazust. No runāšanas ir jāmāk nolaisties uz zemes un pacelt PET pudeli.»