Vilde atzina, ka zaudējums Igaunijai, lai gan sāpīgs, bija likumsakarīgs. «Igauņi ir meistarīgāki, pieredzējušāki, viņu sastāvs ir vienmērīgs, bez lieliem robiem.» Treneris norādīja, ka kaimiņvalsts komanda ir spēcīgāka arī par Slovākiju, kurai latvieši piekāpās cīņā par ceļazīmi otrajā kvalifikācijas kārtā. «Spēlētājiem par šajā ciklā paveikto nav iemesla pārmest. Puiši labi pastrādāja, progresēja un ieguva labu pieredzi. Jā, nobeigums nebija tāds, uz kādu cerējām, taču spēlētāji darīja, ko varēja. Novēlēju visiem labu sezonu klubos un cītīgi strādāt pie savām vājajām vietām, lai nākamgad atgrieztos vēl labāki.» Arī Dakša uzsvēra, ka kvalifikācijas cikls bijis veiksmīgs, jo pat pēc komandas atjaunināšanas izdevies otro reizi pēc kārtas sasniegt kvalifikācijas izšķirošo spēli. «Tas, ka vēlreiz sasniedzām izšķirošo spēli, parāda, ka strādājam pareizā virzienā, jo vēl dažus gadus iepriekš šim mērķim nebijām pat tuvumā. Jāmeklē, kā uzlabot tās nianses, kuru dēļ vēl netiekam uz finālturnīru,» Dakša šo kvalifikācijas ciklu vērtēja kā labāko kopš 1995. gada, kad komanda līdz šim vienīgo reizi tika finālturnīrā.
Kā labāko variantu spēlētājiem iegūt augsta līmeņa spēļu praksi un iespēju profesionāli trenēties arī vasarā treneris Vilde redz dalību Eiropas līgā. «Tas būtu loģisks nākamais solītis, taču prasa savu finansējumu. Jebkurā gadījumā ir jāmeklē, kur iegūt oficiālu spēļu pieredzi, jo ne jau pārbaudes spēlēs tādu iegūsim,» norādīja treneris. LVS ģenerālsekretārs Dakša atklāj, ka izmaksas dalībai Eiropas līgā variē atkarībā no izspēles formāta un pieteikto dalībnieku ģeogrāfiskā stāvokļa. Viņš lēš, ka aptuvenās izmaksas varētu būt ap simt līdz simt piecdesmit tūkstošiem eiro. Igaunija šajā turnīrā spēlē regulāri, turklāt šovasar izcīnīja pirmo vietu un nomērķējuši uz spēcīgāko Pasaules līgu.
Treneris Vilde arī uzsvēra to, cik svarīgi, lai izlases spēlētāji nonāktu spēcīgos un profesionālos klubos, jo ne jau izlases treniņnometnē tiek slīpēta meistarība: «Svarīgs ir nopietns darbs visas sezonas garumā. Latvijā diemžēl to šobrīd nevaram nodrošināt, jo mums ir amatieru čempionāts, kamēr tie paši igauņi savos klubos trenējas profesionāli. Mums jau puse komandas šosezon tur spēlēs.» Treneris aicināja nepaļauties uz to, ka pēc finālturnīra paplašināšanas tikt uz Eiropas čempionātu būs vienkāršāk. «Jāaug arī pašiem, jo ne jau mēs vienīgie strādājam un domājam, kā uz turieni tikt. Ja nemeklēsim attīstības iespējas, konkurenti ātri mūs apsteigs.»