Kašķīgi skanošais vērtējums patiesībā ir neitrāla faktu konstatācija, vērojot manevrus ap jaunas valdības izveidi. Lēnais temps izriet ne tikai no daudz aprunātajām iekšējām nesaskaņām Vienotībā, bet arī no nojausmas, ka formāli premjera amata pretendenta meklējumi ir šīs partijas dienas kārtībā (kā tas izdodas, ir jau cits jautājums), savukārt reāli noteikumus diktē ZZS. Un kad procesu virza divi spēlētāji vienlaicīgi, par lēnīgumu, šķiet, nav jābrīnās.
Kāds ir pamatojums tik lielas ZZS lomas novērtējumam? «Zaļie zemnieki» acīmredzami, kā tautā saka, spēlē kā pēc notīm. Atlika iezīmēties kandidatūrai (Šadurskim), kuru varētu atbalstīt visa Vienotības frakcija Saeimā, ZZS valde pieņēma lēmumu atbalstīt (lasi - izvirzīt) savu kandidatūru (Kučinski). Lai gan dažas stundas agrāk (LTV Rīta Panorāma, 11. janvārī) ZZS frakcijas parlamentā vadītājs Brigmanis par to pat neieminējās un kopumā pēdējā laikā ZZS it kā uzturēja tēzi, ka viņi respektē Vienotības vēlmi izvirzīt savu pretendentu, tādēļ savu kandidātu nepiedāvās.
Atzīmējot, ka Kučinskis ir patiešām cienījama kandidatūra, tomēr nepārprotamais mājiens, ka arī ZZS, ja dikti vajag, var sakoncentrēties, visticamākais, ir spiediens uz Vienotību, lai ZZS tās vadītajā valdībā varētu paplašināt savu ietekmi. Tāds elegants uzbrukums ar «dāmu», lai Vienotība nečīkstētu un, ja vēlas saglabāt premjera posteni, atteiktos no pretenzijām uz satiksmes ministra amatu. Ņemot vērā, ka tas Vienotībai būtu ļoti nepatīkami, partija droši vien vēlēsies «kompensāciju». Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) «izskatā». Savukārt Nacionālajai apvienībai, kuras pārziņā VARAM ir šobrīd, varētu piedāvāt «pārsēsties» uz Ekonomikas ministriju. Kas savukārt «nacionāļiem» diez vai liksies laba doma. Tas, ka ministrija ar svarīgi skanošu nosaukumu nevienai no partijām tā īsti neinteresē, protams, ir atsevišķs stāsts, bet tā ir cita tēma. Vai arī «nacionāļus» (pareizāk sakot, dažus no viņiem...), pierunājot atdot VARAM, mēģinās iekārdināt ar piedāvājumu pārņemt demogrāfijas tematikai tik tuvo Labklājības ministriju (šobrīd ZZS kontrolē).
Lai kāds būtu iznākums, šī rotaļa ar pārsēšanos, kurā vienam neizbēgami tiek ja ne palikšana stāvot, tad beņķītis klubkrēsla vietā, turpināsies ilgi - arī tad, ja šonedēļ Valsts prezidents uzrunās premjera amatam Šadurski, kurš attiecīgi sāks konsultācijas ar citām koalīcijas partijām. Un arī tad, ja Vienotība piekāpsies un atteiksies no premjera posteņa. Ministru portfeļi dažkārt ir kaismīgāk iekāroti nekā publiski daudzinātais valdības vadītāja krēsls. Īsi sakot, šomēnes jaunas valdības nebūs.