Pēc Kultūras ministrijas (KM) sniegtajiem datiem, šogad lielākā dotācija piešķirta Latvijas Nacionālajam teātrim. Ar nepilniem 1,7 miljoniem eiro pietiek, lai nosegtu 43% izdevumu, atzīst teātra direktors Ojārs Rubenis. «Par ko es visvairāk uztraucos - dotācija reāli nenosedz darbinieku algas,» atzīst direktors. Aktieru alga vidēji ir 800 eiro uz papīra, tehniskajiem darbiniekiem tā ir krietni zemāka, un vidējā alga teātrī bruto ir 680 eiro. Aktieri vēl var kaut kur piepelnīties, taču tehniskajiem darbiniekiem šādas iespējas nav. «Es uzskatu, ka lielākā problēma ir tā, ka esam spiesti ražot kā rūpnīcā. Nav normāli, ka mums jāsagatavo 14 izrādes un divi koncerti sezonā. Mēs spēlējam 550 izrāžu gadā, pirms desmit gadiem šis skaitlis bija apmēram 360. Jāņem vērā, ka trīs mēnešus izrādes nenotiek. Es apbrīnoju, ka šādā situācijā mēs varam runāt par mākslas faktiem,» neslēpj O. Rubenis, kura vadītajam teātrim pagājušajā sezonā ir visvairāk Spēlmaņu nakts nomināciju.
Vaicāts par nākamā gada perspektīvām, O. Rubenis lēš, ka vairāk naudas nebūs un arī skatītāju skaits nepieaugs. «Esmu jau teicis, ka šai valstī esam sagājuši sviestā. Ja man vajag jaunu datorsistēmu skatuvei, to var sadabūt, bet speciālistu, kurš to darbina, - ne. Cilvēki pie mums nav vērtē,» uzskata O. Rubenis. Par tehnisko darbinieku zemo atalgojumu satraukumu paudis arī Dailes teātra direktors Andris Vītols intervijā aģentūrai LETA: «Daudzi tehniskie speciālisti saņem 426 eiro, kas ir tikai nedaudz vairāk par minimālo algu valstī. Tāpēc ir nopietni jādomā, kur rast līdzekļus, lai palielinātu teātra tehnisko darbinieku atalgojumu.» Viņš arī norādījis, ka valsts dotācija nosedz 40% no teātra izdevumiem, bet krīzes un pēckrīzes gados tā nosegusi vien 33%. Kopumā gan A. Vītols Dailes teātra finanšu situāciju patlaban novērtējis kā apmierinošu.
Vienīgais teātris, kuram šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, dotācija samazināta, ir Jaunais Rīgas teātris (JRT). Tā direktore Gundega Palma Dienai stāsta, ka šādu finansējumu KM aprēķinājusi pēc noteiktās formulas. Sarunas par nākamo gadu ar ministriju vēl nav bijušas, jo plānoto finansējumu teātri uzzina ne agrāk kā decembrī. Taču parasti valsts finansējums sedz ap 35-40% no teātra izdevumiem, lēš G. Palma un piebilst: «Neviens jums neteiks, ka naudas ir pietiekami.» Viņasprāt, optimālā proporcija būtu puse pret pusi. Dotācija gan nav saistīta ar izdevumiem, kas paredzēti īslaicīgai JRT pārbraukšanai uz Tabakas fabrikas telpām. Pārcelšanās vairākas reizes atlikta, un arī šo sezonu JRT pavadīs neremontētajās telpās Lāčplēša ielā 25.
Visvairāk šogad dotācijas apjoms pieaudzis Daugavpils teātrim. Tā valdes locekle Rita Strode Dienai gan atgādina, ka summa joprojām ir mazāka nekā, piemēram, M. Čehova Rīgas Krievu teātrim, kaut pirmizrāžu skaits abiem teātriem ir līdzīgs. «Mēs pildām svarīgu funkciju - teātra mākslas pieejamību Latgales reģionā. Iedzīvotājiem ir zemāki ieņēmumi nekā citur Latvijā, ir augsts bezdarba līmenis, maksātspēja ir daudz mazāka nekā citos Latvijas reģionos. Lai arī skatītāju skaits, salīdzinot ar 2012. gadu, ir pieaudzis trīs reizes, nopelnīt joprojām grūti. Paldies Daugavpils domei, kas katru gadu atvēl 80 000 eiro komunālo maksājumu apmaksai,» saka R. Strode. Valsts dotācija šim teātrim gan sedz ap 60% izdevumu. «Grozāmies kā zutis uz pannas,» tēlaini situāciju raksturo valdes locekle.
Apmēram pusi no izdevumiem valsts dotācija nosedz Valmieras Drāmas teātrim. «Situāciju var uzskatīt par stabilu, cerams, ka finansējums netiks samazināts,» saka teātra direktore Evita Ašeradena. Arī viņa atzīst, ka problēmas sagādā tehnisko darbinieku algas, bet biļešu cenas celt nav iespējams. «Jaunie elektrības rēķini rāda, ka cilvēki atkal sāk rēķināt, ko var atļauties. Arī kultūras pasākumu piedāvājums kopumā ir milzīgs,» vērtē direktore un atzīst, ka šogad jūtami sarucis arī sponsoru finansējums, viņi esot «nogaidošā režīmā». Līdzīgi kā Daugavpilī, arī Valmieras pašvaldība palīdz teātrim ar komunālo maksājumu segšanu, tāpat tā atbalstījusi vasarā notikušo teātra festivālu.