«Šķēre»starp vēlamo un esošo
Augustā veiktā aptauja, ko SEB banka īstenoja sadarbībā ar aģentūru Mindshare, liecina, ka 32% jauniešu par savu vēlamo ikmēneša atalgojumu sauc 801-1000 eiro, bet 25% uzskata, ka viņiem vajadzētu saņemt vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. 29% jauniešu par atbilstošu uzskata 501-800 eiro lielu algu, bet 13% būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu - 301-500 eiro mēnesī.
Latvijā lielākajai daļai 18-19 gadu vecu jauniešu galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un ikmēneša ienākumu summa viņiem nepārsniedz 300 eiro mēnesī. Vēl daļu ienākumu dod stipendija un piepelnīšanās sezonas darbos vasarā. Vidēji 20 gadu vecumā jaunieši sāk strādāt, un par galveno naudas avotu pusei aptaujāto tad kļūst darba alga, proporcionāli samazinoties vecāku atbalstam, bet tas joprojām saglabājas diezgan augsts tiem, kas tikai mācās vai studē.
Starp strādājošajiem jauniešiem 36% saņem 501-800 eiro mēnesī, 19% - vairāk nekā 800 eiro mēnesī. 29% ikmēneša ienākumu ir no 301 līdz 500 eiro, bet 16% aptaujāto darba alga ir mazāka nekā 300 eiro mēnesī. «Tomēr, pēc strādājošo jauniešu domām, viņu zināšanām un pieredzei atbilstošās algas līmenis ir augstāks nekā tā alga, ko viņi saņem šobrīd,» komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Lielais vairums jauniešu, kas tikai strādā, ir pārliecināti, ka būtu pelnījuši atalgojumu, kas ir 800-1000 vai vairāk eiro mēnesī, un tikai 7% teic, ka taisnīga alga būtu 301-500 eiro «uz rokas». Pieticīgākas atalgojuma prasības ir gados jaunākiem jauniešiem, kas paralēli darbam studē, kā arī sievietēm un reģionos dzīvojošajiem.
Aptauja rāda - jaunieši sagaida, ka arī pēc pieciem gadiem viņu atalgojums būs būtiski audzis. «Nekādu dižo pārsteigumu nav - visi cer pelnīt vairāk nekā šobrīd,» saka E. Rudzītis, taču piebilst, ka starp to, ko vēlas saņemt strādājošie, un to, kas darba tirgū tiek piedāvāts, pastāv «šķēre». Ja rēķinās ar šībrīža atalgojuma pieauguma tempiem, pēc pieciem gadiem darbā nopelnītais varētu būt lielāks, tomēr aptaujāto jauniešu vēlmju līmeni tas diez vai sasniegs, turklāt jāņem vērā, ka bremzējošs faktors var būt sarežģījumi valsts ekonomikā, ja tādi rodas. «Līdz ar to daļai jauniešu pēc pieciem gadiem varētu būt zināma vilšanās, jo diez vai 21% no viņiem saņems vairāk par 2000 eiro, uz ko viņi cer aptaujā,» teic E. Rudzītis un spriež, ka tas jauniešos varētu radīt arī domas par aizbraukšanu no Latvijas.
Vieni cenšas, otri ne
«Pēc personāla atlases speciālistu novērojumiem, jauniešiem, piesakoties uz kādu no vakancēm, īpaši, ja tā ir pirmā darbavieta, vajadzētu izvērtēt savas prasības un ambīcijas gan attiecībā uz atalgojumu, gan amatu sākotnējam periodam. Jauniešiem jābūt gataviem mācīties no profesionāļiem, veikt arī rutīnas darbus un strādāt virsstundas,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. Viņš piebilst, ka jaunieši darba tirgū var piedāvāt tādas personības iezīmes kā spēju ātri mācīties, labāku izpratni par tehnoloģijām, spēju brīvi komunicēt, tajā skaitā ne tikai dzimtajā valodā, kā arī mērķtiecību un motivāciju. Tajā pašā laikā A. Brodiņš norāda, ka jauniešus var iedalīt divās grupās - vieni zina savu mērķi, grib kaut ko dzīvē sasniegt, iet studēt un cenšas iegūt labu darbu, savukārt otri ir ar darba tirgum neatbilstošām prasmēm un bez īpašas vēlmes kaut ko darīt.
Iespēju darba gaitu sākšanai jauniešiem ir gana daudz. Pirmkārt, prakse kādā uzņēmumā, kas ne vienmēr nozīmē darbošanos bez samaksas, jo daudzviet praktikantam tiek piedāvāts vismaz minimālais atalgojums. Turklāt tieši no praktikantu vidus uzņēmumi bieži vien atlasa sev pastāvīgus darbiniekus, stāsta A. Brodiņš un norāda, ka CV-Online portālā prakses vietu sludinājumu skaits ik gadu pieaug. Pirmās darba pieredzes iegūšanai vērts apsvērt arī tādus variantus kā brīvprātīgais darbs vai sava biznesa sākšana, savukārt, atrodot darbu kādā uzņēmumā, jārēķinās ar attiecīgu atalgojuma līmeni. Sezonas darbs tirdzniecībā, lauksaimniecībā vai sabiedriskās ēdināšanas sektorā, kādu vasarās visbiežāk izmēģina 15-18 gadu veci jaunieši, sniegs apmēram 200-300 eiro (neto) lielus ienākumus mēnesī. Maiņu darbs, kas ērts studentiem vecumā no 18 līdz 21 gadam un kādu nereti var atrast pārdevēja, viesmīļa, bārmeņa profesijā vai zvanu un pakalpojumu centros, ļaus mēnesī saņemt, sākot no 400 eiro «uz rokas». Pastāvīgs pilnas slodzes darbs sākuma līmeņa amatos uzņēmumā vai turpinot karjeru darbā, kas sākts jau studiju laikā, var ļaut nopelnīt, sākot no 700 eiro mēnesī. Protams, šīs summas var variēties atkarībā no nozares un tā, vai darbavieta ir Rīgā vai reģionos.
A. Brodiņš atklāj, ka darba devēji visvairāk šobrīd meklē strādājošos pārdošanas un tirdzniecības, IT, pakalpojumu un administrēšanas/asistēšanas jomā un nereti ir gatavi pieņemt darbā arī jauniešus, kam pieredzes bagāža vēl nav liela, jo speciālistu deficīts darba tirgū kļūst arvien jūtamāks. Kopumā darba devēji no jauniešiem sagaida motivāciju apgūt jauno un spēju ātri to aptvert, mērķtiecību un virzību uz rezultātu, klientu apkalpošanas un komunikācijas, kā arī pārdošanas un prezentēšanas prasmes. Tāpat vērtīgas būs valodu zināšanas, māka organizēt, strādāt patstāvīgi, būt precīzam un iekļauties termiņos.