Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Pelšs Dienai teic - nav nekas neparasts, ka svētkos tirgotāji cenšas būt tuvāk savam klientam. Internets ir platforma, kurā to ir visai viegli izdarīt. Kaut gan ir īpaši rīki, kas spēj reklāmas nobloķēt automātiski, šādu programmu popularitāte nav pārāk liela. No vienas puses, reklāmu bloķētāji dzīvi atvieglo, no otras puses, tas cilvēkam laupa iespēju pilnvērtīgi iepazīties ar informāciju, atsevišķos medijos līdz ar atteikšanos no reklāmām pazūd iespēja noskatīties pat raidījumus.
Joprojām ir uzņēmumi, kas rada universālu reklāmkarogu neatkarīgi no interneta lietotāja personības, tomēr arvien izplatītāki kļūst tā sauktie internet cookies, kas ir svarīga biznesa sastāvdaļa tirgotājiem. Cookies izseko cilvēku. Tas tiek darīts mārketinga nolūkā, lai pēc iespējas precīzāk zinātu, kuras mājaslapas potenciālais klients apmeklē, par ko viņš interesējas, ko iegādājas interneta veikalos.
Interneta asociācijas vadītājs šajā sakarībā akcentē arī reklāmdevēju ētikas jautājumu - cik lielos apjomos viņi drīkst izmantot informāciju par ikvienu no mums.
«Ja runa ir par lielākajiem Latvijas portāliem, mēs redzam, ka tie pieder vienam diviem ārzemju īpašniekiem, līdz ar to viņi var atļauties pārkāpt ētikas robežas. Grūti pateikt iemeslus, iespējams, viņi jūtas droši par savām pozīcijām, tāpēc var spamot spēcīgāk,» prāto V. Pelšs.
Runā Eiropas līmenī
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) sūdzības par uzbāzīgajiem reklāmkarogiem nav saņemtas, un, ja kāds tomēr izlemtu sūdzēties, PTAC, visticamāk, nespētu līdzēt. «Kamēr baneris nepārkāpj godīgas komercprakses vai reklāmas prakses principus, mēs nevaram to ietekmēt. Tā nav mūsu kompetence,» skaidro PTAC pārstāve Sanita Gertmane. «Ja baneris ir traucējošs, tas ir jautājums pašam portālam, kurā tas parādās, cik ļoti tam rūp lapas apmeklētāju, savu klientu ērtība.»
S. Gertmane norāda uz lielo dilemmu, ar ko nākas saskarties interneta lapu turētājiem, svārstoties starp reklāmas ienākumiem un lietotāju ērtību. Arī viņa runā par iespējām bloķēt reklāmas - tas darbojoties diezgan efektīvi. «Šeit lielākā problēma ir tāda, ka var neparādīties viss saturs. Eiropas Komisijas līmenī ik pa laikam šādas diskusijas notiek. Eksperti saprot, ka cilvēks, atsakoties no reklāmām, zaudē iespēju iegūt pilnvērtīgu informāciju, jo, uzliekot reklāmas bloķēšanas rīku, tiek bloķēta daļa no ziņām. Arī tagad šis jautājums ir politiķu dienaskārtībā,» teic S. Gertmane.
Labie piemēri
Uz sarežģīto jautājumu, kā atrast līdzsvaru starp ieņēmumiem un interneta lietotāju ērtību, reklāmu veidotāji īsti atbildēt nevēlas. Viena no populārākajām reklāmas aģentūrām DDB tomēr saprot, ka pārlieku uzbāzīga reklāma var negatīvi ietekmēt cilvēka viedokli gan par produktu, gan arī portālu, kurā reklāma pamanīta. «Lielā informācijas apjoma dēļ, ko uzņemam ik dienas, zīmoliem, piesaistot potenciālos klientus, jārod veids, kā savai ziņai likt izcelties uz citu fona. Baneru gadījumā reklāmdevēju lielākais izaicinājums ir atrast labāko kombināciju starp interesantu piedāvājumu un veiksmīgu izvietojumu. Viens veids, kā domāt par veiksmīgu baneru risinājumu, ir atbildēt uz jautājumu - vai tam ir papildu pievienotā vērtība,» Dienai skaidro DDB pārstāvis Niks Evalds. Kā vienu no radošākajiem un veiksmīgākajiem risinājumiem šogad viņš piemin piezīmju lapiņu ražotāja 3M radīto interaktīvo reklāmkarogu. Lietotāja ierakstītais teksts šajās lapiņās saglabājas un vēlāk parādās reklāmas vietā. Piemēram, lietotājs uz lapiņas uzraksta atgādinājumu par zobārsta apmeklējumu, un tas uz virtuālas 3M lapiņas parādās vietā, kur parasti gozējās kāda apnicīga reklāma.