Latvijā nu jau ierasta kļuvusi situācija, kad pacienti nespēj iegādāties ārsta izrakstītās zāles. Te nav runa tikai par hroniski slimajiem pacientiem, kuriem pienākas valsts kompensētie medikamenti, par kuriem kopš pērnā gada pieaudzis līdzmaksājuma procents. Nauda recepšu zāļu iegādei trūkst ļoti lielai sabiedrības daļai.
Par to liecina arī 2009. gadā veiktais Sirds veselības šķērsgriezuma epidemioloģiskais pētījums, kas atklāj, ka aptuveni 70% cilvēku zina, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens un ir jālieto zāles, taču medikamentus regulāri lieto tikai 22,2% pacientu. Vēl statistikas dati liecina, ka, piemēram, ar diabētu sirgst aptuveni 5% Latvijas iedzīvotāju, taču medikamenti tiek izrakstīti labi ja 2% no tiem. Pārējie iedzīvotāji ārstu neapmeklē un zāles diabēta ārstēšanai neiegādājas. Bieži vien medikamentu lietošana nav vienmērīga - cilvēki sāk lietot zāles un pēc kāda laika pārtrauc, jo viņam nav līdzekļu, lai tās nopirktu.
Par to, ka pie mums daudzi cilvēki neārstējas, liecina arī tas, ka Latvijā kopējais zāļu patēriņš ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Latvijā viens iedzīvotājs medikamentiem tērē apmēram līdz simt eiro gadā, savukārt citās Eiropas valstīs vidējais patēriņš ir līdz trīssimt eiro.
Iedzīvotāji, nespējot iegādāties medikamentus, biežāk izmanto neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, kas būtiski palielina valsts izdevumus šajā izmaksu pozīcijā. Ielaisto slimību dēļ cilvēki aizvien biežāk spiesti ilgstoši ārstēties stacionārā, kas atkal valstij izmaksā daudz dārgāk.
Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju, kuras laikā naudas trūkuma dēļ ir pasliktinājusies daudzu pacientu veselība, un ņemot vērā primārās veselības aprūpes nostiprināšanas nepieciešamību, mūsu organizācija ir nākusi klajā ar ierosinājumu valdībai, veidojot 2011. gada valsts budžetu, nodrošināt kompensāciju 80% apmērā absolūti visām recepšu zālēm, protams, saglabājot esošo 100% kompensējamo zāļu statusu.
Jāatzīst, ka šāda prakse pastāv citur un Eiropas Savienībā ir ieviesta jau sen, to nesaistot pat ar iedzīvotāju pirktspēju. Daudzu Eiropas Savienības valstu valdības ir sapratušas, ka cilvēki jāārstē operatīvi - tad, kad tie saslimst, ka medikamentu terapijai, kas ir ambulatorās aprūpes stūrakmens, ir acīmredzami ieguvumi. Piemēram, kardioloģijā miokarda infarkts, smadzeņu insults un sirds un asinsvadu mirstības risks, lietojot zāles, samazinās par 21-72%, bronhiālās astmas pacientiem hospitalizācija samazinās par 54%, bet osteoporozes pacientiem kaulu lūzumu risks - par 30-50%.
Atbalstu Sustento ierosinājumam izteikuši arī Latvijas ārsti. Arī Latvijas Kardiologu biedrības prezidents profesors Andrejs Ērglis uzskata, ka valstij ir jānodrošina pacientiem visu recepšu zāļu kompensācija 80% līmenī. Taču neatliekami nepieciešams paaugstināt kompensācijas procentus valsts kompensētajiem medikamentiem iepriekšējo gadu līmenī.
Latvijas Urologu asociācijas viceprezidents profesors Egils Vjaters arī paudis cerību, ka ar laiku Latvija nonāks pie recepšu zāļu kompensācijas, jo nenoliedzami tas ļaus pacientam ārstēties, slimībai sākoties, un tādējādi samazināsies hronisko slimnieku skaits.
Vienlaikus, kā atzīst arī mediķi, lai ieviestu 80% recepšu zāļu kompensāciju, ir jāveicina racionāla zāļu lietošana, par recepšu izrakstīšanu prasot lielāku atbildību no ārstējošā ārsta un pacienta līdzestību, zāles regulāri lietojot.
Latvijas veselība sistēmas izveidē un tās pārbūvē iepriekšējos gados bijuši daudzi eksperimenti, un diemžēl jāatzīst, ka daudzi no tiem izrādījušies neatbilstoši pacientu interesēm. Vai saprātīgāk nebūtu analizēt jau pārbaudītu praksi citās ES valstīs un to ieviest arī pie mums Latvijā?