-2020. gadam. NAP izstrāde no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ir pārgājusi Pārresoru koordinācijas centra kompetencē, bet pagaidām centrs strādā nepilnā sastāvā. Tikmēr Finanšu ministrija jau ir pasūtījusi pētījumu, uz kura pamata tiks noteiktas prioritātes nākamajam ES fondu naudas apguves periodam. Šis veikums neformāli jau tiek uzskatīts par plānu B, ja Nacionālā attīstības plāna izstrāde kavēsies.
Līdz šim Latvija ES finansējumu novirzīja vairāk nekā desmit nozarēm, bet finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) uzskata, ka to skaitam jābūt mazākam, koncentrējoties uz jomām, kurās nodrošināt lielāko efektivitāti. Finanšu ministrs norāda, ka arī jaunajā periodā jāturpina atbalstīt infrastruktūras attīstība, eksports, jāpievērš uzmanība Latvijas kā tranzīta un loģistikas centra nostiprināšanai, to visu saistot ar izglītību un zinātni un samazinot disproporciju starp Rīgu un pārējo Latviju, Dienu informēja ministra pārstāvis Aleksis Jarockis. Savukārt Māris Kučinskis, kurš veic Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora pienākumus, te saredz ES nākamā perioda naudas dalīšanu pēc atsevišķu nozaru ministriju principa, kad par ieguvējām varētu kļūt Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Labklājības, Izglītības un zinātnes ministrija. Tajā pašā laikā neesot skaidrs, kas notiek ar uzņēmēju, pašvaldību iespējām pretendēt uz ES finansējumu. M. Kučinskis izteica nožēlu, ka NAP izstrāde, kas sākta jau 9. Saeimas laikā, ir tik ilgi novilcināta. Viņam rodoties iespaids, ka, iespējams, nemaz neesot interese to pieņemt, lai par pamatu ES naudas apguvei varētu izmantot Finanšu ministrijas izraudzītās prioritātes, ja vairs nebūs laika gaidīt, kad tās noteiks Nacionālās attīstības plānā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs atšķirībā no Finanšu ministrijas pārstāvjiem neredz pamatu steigai, uzskatot, ka Latvijai vēl ir gads, lai sagatavotos nākamajam ES fondu plānošanas periodam.
Finanšu ministra pārstāvis A. Jarockis norāda - lai nodrošinātu ES fondu investīcijas Latvijā no 2014. gada janvāra, darbs pie ES fondu plānošanas dokumentiem jāsāk jau nākamā gada pirmajā pusē, kas nav iespējams bez valdības lēmuma par jomām, kuras būtu atbalstāmas no ES fondiem pēc 2013. gada. Sarunām ar Eiropas Komisiju par šo dokumentu pieņemšanu ir jāparedz vismaz gads. Finanšu ministrijas veikto pētījumu paredzēts integrēt Nacionālās attīstības plānā. Tā kā NAP izstrāde kavējas, Finanšu ministrija jau ir pasūtījusi Baltijas Starptautiskajā ekonomikas politikas studiju centrā pētījumu par ES fondu atbalsta jomām 2014.-2020. gadam. Lai noteiktu kritērijus prioritāro jomu izvēlei, tam par pamatu ņemti pašlaik pieejamie plānošanas dokumenti - Nacionālo reformu programma un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam.
No 1. decembra premjera Valda Dombrovska (Vienotība) pakļautībā darbu sācis Pārresoru koordinācijas centrs, uz kura vadītāja amatu 13. decembrī beigsies pieteikšanās. Tagad centrs strādā nepilnā sastāvā un tā vadītāja pienākumus veic Pēteris Vilks. Jau līdz nākamā gada sākumam centram būtu jāpiedāvā valdībai Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam vīzijas un prioritātes, bet līdz 2012. gada 1. februārim jāsagatavo NAP rīcības virzieni un maijā jāiesniedz valdībā NAP pirmā redakcija. Plānu valdībai vajadzētu pieņemt līdz 30. septembrim.
P. Vilks Dienai atzina, ka prioritāšu noteikšanas termiņš varētu būt nedaudz vēlāks, bet NAP izstrādi plānots pabeigt laikā, jo VARAM pārstāvji, kas ir pārnākuši uz Pārresoru koordinācijas centru, paņēmuši līdzi iestrādnes. Dienai zināms, tās jau bija sagatavotas gada sākumā. P. Vilks par apsveicamu nosauca Finanšu ministrijas sākto darbu un piekrīt nepieciešamībai noteikt ierobežotu prioritāšu skaitu. Šis pētījums tikšot ņemts vērā.