A. Piebalgs uzskata, ka Vienotībai šobrīd visvairāk ir vajadzīgs stiprs līderis, kurš iestājas par vērtībām un koncentrējas uz valsts problēmām. E. Smiltēns jaunā priekšsēža misiju vispirms saredz partijas iekšējā sakārtošanā.
Vienotības priekšsēdētāja kandidāti pārstāv katrs savu politiķu paaudzi. Kad A. Piebalgs 1980. gadā beidza Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, E. Smiltēns vēl nebija piedzimis, savukārt, kad viņš 2006. gadā beidza studijas Latvijas Universitātes juristos, A. Piebalgs jau strādāja par Eiropas Savienības komisāru enerģētikas jautājumos un bija ieguvis pieredzi divās valdībās. Ivara Godmaņa pirmajā valdībā A. Piebalgs bija izglītības ministrs, bet Māra Gaiļa (LC) valdībā - finanšu ministrs. E. Smiltēns Vienotībā ienāca 2010. gadā kā Sabiedrības citai politikai biedrs, bet A. Piebalgs partijai pievienojās 2014. gadā pēc tam, kad beidzās viņa pilnvaras eirokomisāra amatā. Kandidāti Vienotības valdes priekšsēža, domes vadītāja un valdes vēlēšanām bija jāizvirza līdz pirmdienai.
Kopā ar Āboltiņu
Nesen Vienotības līdere Solvita Āboltiņa partijas tradicionālā teātra apmeklējuma laikā no Dailes teātra skatuves paziņoja, ka uz šo amatu vairs nepretendēs. Taču viņa paliek partijā un kandidēs arī uz valdi. S. Āboltiņa ir arī Saeimas frakcijas priekšsēdētāja, un šā amata loma būs jo īpaša, ja par Vienotības līderi kļūs A. Piebalgs, kurš nav ne Saeimā, ne valdībā. S. Āboltiņa Dienai apstiprināja - pašlaik neesot indikāciju, ka frakcija varētu vēlēties pārmaiņas tās vadībā. «Neredzu problēmas. Solvita Āboltiņa ir autoritāte, bet man nav bailes no viņas autoritātes un mums būs jāstrādā kopā,» Dienai apstiprināja A. Piebalgs. Par E. Smiltēna spēju patiešām pārņemt varu no S. Āboltiņas jau bija izteiktas šaubas. Viņš Dienai teica: «Par mani tiek izplatīti vairāki mīti - ka esmu pārāk jauns, ka man nebūs mugurkaula un ka esmu izlikts tikai šovam. Tas sarūgtina, bet iedod arī azartu.»
Uz vaicāto, kādu līderi Vienotībai tagad vajadzētu, politologs Jānis Ikstens atbildēja, ka jautājums ir, ko vēlas sasniegt tas vairākums, kas ievēlēs priekšsēdētāju - vai ir vajadzīgs kompromisu meklētājs, vai cilvēks, kuram būs jāveic rindu tīrīšana. J. Ikstens uzsvēra, ka S. Āboltiņas nepretendēšana uz vadību Vienotības problēmas nav mazinājusi - domstarpības partijā ir palikušas un joprojām pastāv arī idejiskās atšķirības. Uz vaicāto, vai A. Piebalgam netraucēs atrašanās ārpus parlamenta un valdības, J. Ikstens atbildēja: «Ja tev ir liela autoritāte, vari vadīt partiju, arī neesot valdībā un Saeimā. Piebalgam varētu būt lielāka autoritāte.» Pēc politologa domām, svarīgi būs, aiz kura kandidāta nostāsies partijas smagsvari.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete iepriekš bija teikusi, ka pienācis laiks dot vietu jaunajai politiķu paaudzei. Taču Vienotības priekšsēdētāja amatā viņa vēlas redzēt A. Piebalgu, kuru atbalsta arī partijas sešnieks un par kura izvirzīšanu parakstījās arī EP deputāts Artis Pabriks. Viņaprāt, «grūtos apstākļos ir jāmeklē cilvēks ar politisko pieredzi, atpazīstams līderis, kurš tāds ir ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā». A. Pabriks arī uzskata, ka cilvēkam, kuru ievēl par priekšsēdi, ir jāpiedāvā sava komanda - tātad jānosauc kandidāti uz valdi.
Reģioni cer uz ietekmi
E. Smiltēna atbalstītāji vairāk ir reģionos - arī Liepājas nodaļā -, pēc kuras iniciatīvas tika panākta ārkārtas kongresa sasaukšana 4. jūnijā, nevis oktobrī. Liepājas nodaļas vadītājs Armīns Robežnieks izvēli par labu E. Smiltēnam pamatoja ar vairākiem iemesliem - viņš ir visintensīvāk apmeklējis reģionu nodaļas, ja ievēlēšot E. Smiltēnu, tad esot cerība, ka arī reģionu biedriem būšot iespēja ietekmēt procesus. «Mums būtisks bija arī jaunības faktors, viņam acīs spīd uguntiņas, un tas ir vajadzīgs, lai partija atjaunotos,» Dienai teica A. Robežnieks. Taču ir reģionu nodaļas, kurās ir gan viena, gan otra kandidāta piekritēji - tāda ir arī Jelgavas nodaļa, kuras vadītājs Aigars Rublis uzskata, ka visu izšķirs abu kandidātu uzstāšanās debatēs, kuras notiks visos reģionos un Rīgā.
Pirms šīm cīņām E. Smiltēns kā lielāko partijas problēmu joprojām min iekšējās disciplīnas trūkumu, «un te būs jāmetas iekšā un jāieved kārtība». Viņaprāt, politiķiem jābrauc uz reģioniem ne tik daudz, lai paspīdētu ar savām zināšanām, bet gan, lai izprastu, ko domā un kā dzīvo cilvēki ārpus Rīgas. Nodaļu pārstāvji teikuši, ka viņi A. Piebalgu nepazīstot. «Mana atpazīstamība ir pietiekama. Ja kāds saka, ka mani nepazīst, tas drīzāk nozīmē, ka viņš mani neatbalsta,» sacīja A. Piebalgs. Viņš sola būt stiprs līderis, kurš redz partiju kā plaša uzskatu spektra politisko spēku, kura galvenais uzdevums ir koncentrēties uz valsti un tās problēmām. «Partija var atgūties tad, ja ir skaidrs, ko mēs varam izdarīt,» teica A. Piebalgs.