«Britu skolas pārstāvis savu ideju noprezentēja, viņu vienīgā vēlme no valsts un pašvaldības bija grozīt atsevišķus normatīvos aktus, kas ļautu īpašumā attīstīt skolu. Uz to atsaucības nebija. Investoru pārstāvis patlaban ir neizpratnē par tik slikto attieksmi un gatavojas projektu īstenot Igaunijā. Tur viņu vajadzībām atbilst kāda sena muiža, turklāt attieksme ir daudz labvēlīgāka,» klāsta Ķemeru sanatorijas maksātnespējīgās īpašnieces Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics, paužot neizpratni par attieksmi, jo tas bijis reāls pircējs ar gatavu plānu. Uz to, ka britu skolas projekts bijis ļoti reāls, norāda arī LIAA vadītājs Andris Ozols. Tiesa gan, viņš uzsver, ka aģentūra pret izmaiņām normatīvos iebildusi nav. «Pavisam LIAA interesējās 17 investoru, bet, godīgi sakot, nopietnu kandidātu ir tikai pāris. Šis ir ļoti reāls,» Dienai norāda A. Ozols.
Saeimā runā, ka par īpašumu interesējies arī Vācijas pensiju fonds. Deputāts Arvils Ašeradens (Vienotība) to komentē izvairīgi, sakot, ka sarunas par to ir notikušas un «interese varētu būt». Taču šeit ir svarīgi atrast operatoru, kurš ir gatavs pildīt investīciju pienākumus. Plāns būtu attīstīt veco ļaužu mītni.
Tomēr Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas jautājumu vadītājs Dāvis Stalts (NA) uzskata, ka vislabāk būtu, ja īpašums nonāktu valsts un pašvaldības rokās: «Tā būtu vieglāk, jo tad tās varētu piesaistīt investoru ar saviem noteikumiem.» Komisija ir sākusi pat vākt parakstus, lai tas notiktu. Taču vienlaikus D. Stalts pieļauj, ka pavisam drīz Ķemeru tālākais liktenis tiks izlemts: «Tā kā viss tagad notiek tik slepeni, visi izvairās no komentāriem un kaut ko bīda, tad man ir pamats domām, ka kaut kas beidzot notiek.»
Virzība ir. Administrators A. Kreics 26. martā ir izsludinājis izsoli, kurā tiks izsolīti trīs zemesgabali, uz viena no tiem atrodas arī sanatorijas ēka, artēziskais urbums un kustamā manta. Izsoles sākumcena ir mazliet vairāk nekā pieci miljoni eiro.
Jūrmalas pašvaldība pagaidām neatklāj, vai piedalīsies izsolē. Pilsētas mērs Gatis Truksnis (ZZS) norāda, ka pašvaldības mērķis ir nodrošināt, lai «šī valsts nozīmes kultūras vērtība tiktu glābta un tai būtu atbildīgs saimnieks». Viņš uzskata, ka labākais risinājums būtu, ja atbildību par šī valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļa saglabāšanu un attīstību uzņemtos valsts. Tai ir lielākas iespējas nekā pašvaldībai, turklāt tieši valsts lemj par Eiropas Savienības fondu izmantošanu.
Jāpiebilst, ka otrdien, visticamāk, taps skaidrs, ko valsts gatava darīt, lai glābtu īpašumu, jo valdībā plānots skatīt priekšlikumus situācijas risināšanai.