«Ir ārkārtīgi grūti kārtot eksāmenu priekšmetā, kuru skolā nemāca,» Dienai, raksturojot situāciju, sacīja Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora pienākumu izpildītāja Mārīte Grebzde. Viņa paskaidroja, ka Profesionālās izglītības likums noteic, ka obligātie eksaktie priekšmeti mūzikas un mākslas vidusskolās ir matemātika un informātika, bet citus programmā iekļauj pēc izvēles. Līdz ar to, ņemot vērā šo skolu audzēkņu slodzi, skolas izvēlas fiziku, ķīmiju un bioloģiju integrēt profesionālajos mācību priekšmetos. Tas nozīmē, ka, piemēram, no visa ķīmijas kursa tiek mācīta neliela daļa, kas būs noderīga skolēna turpmākajā profesionālajā attīstībā. Rezultātā, īstenojot IZM ieceri, šīm skolām būtu divas izvēles - likt skolēniem kārtot eksāmenu mācību priekšmetā, kuru skolā nemaz nemāca, vai mainīt visu izglītības programmu, iekļaujot fiziku un ķīmiju. Mainot programmu, gan nāktos atteikties no daļas profesionālo priekšmetu, jo skolēna slodzi palielināt nedrīkst, norādīja M. Grebzde. Viņa arī atzīmēja, ka tieši mūzikas un mākslas vidusskolās vairāk nekā 90% skolēnu ir ļoti motivēti un savu karjeras ceļu, iespējams, izvēlējušies jau sākumskolā. Tāpēc viņai nav saprotams, kādu labumu šajās skolās varētu dot fizikas vai ķīmijas eksāmens. Arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne Dienai atzina, ka šādam solim pamatojumu neredz. Viņa piebilda - neskatoties uz to, ka profesionālajās vidusskolās vispārējās izglītības priekšmetu stundu skaits ir gandrīz divreiz mazāks, jau tagad skolēni kārto visus centralizētos eksāmenus, arī matemātiku. Bet papildus bērniem vēl jānokārto kvalifikācijas eksāmens trīs daļās.
Tomēr patlaban nav skaidrs, vai, ieviešot obligāto ķīmijas vai fizikas eksāmenu, būtu iespējami izņēmumi. Piemēram, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vakar, runājot par šo jautājumu, IZM parlamentārais sekretārs Andis Geižāns norādīja, ka jebkurš izņēmums sistēmā rada nākamos izņēmumus un tad būs jārunā arī par sporta skolām un citām izglītības iestādēm. Tāpēc radās priekšstats, ka šādi izņēmumi nebūtu pieļaujami. Savukārt Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis īsi Dienai sacīja, ka viņam «nekas nav pret eksāmenu, bet tikai ne mūziķiem». Sēdes beigās komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda cerību, ka IZM apsvērs iespējas, kā nodrošināt atsevišķu pieeju profesionālajās izglītības iestādēs.
Pagaidām gan vēl nav pieņemts gala lēmums, vai, beidzot vidusskolu, būs vēl papildu obligātais eksāmens ķīmijā vai fizikā. Par to vēl būs jālemj deputātiem. Izvairīgi tiek runāts arī par iespējamajiem termiņiem. G. Vasiļevskis Dienai par tiem nestāstīja, norādot, ka nevēlas šobrīd par to runāt.