Baltkrievija, kuras ekonomikas stabilizācijai atteikušās naudu dot rietumvalstis, ir atradusi naudu Ķīnā. Baltkrievija no Ķīnas neaizņemas naudu patēriņam vai citu valstu parādu dzēšanai, Baltkrievija aizņemas naudu reālās ekonomikas attīstībai. Jau izsniegtais 1 miljardu dolāru (500 miljonu latu) lielais Ķīnas kredīts tiks ieguldīts kopēju saimniecisku projektu realizācijai. Viens no tiem atrodas tepat pie mūsu Likteņupes - tā ir Vitebskas hidroelektrostacija pie Daugavas. Kopumā ķīnieši Baltkrievijas energosistēmā investēs trīs miljardus dolāru (1,5 miljardus latu). Par ķīniešu naudu būvēs arī industriālo parku Minskā, modernizēs Dobrušas papīrfabriku, attīstīs citus projektus mūsu tuvajā kaimiņvalstī Baltkrievijā.
Aleksandrs Lukašenko paudis bezgalīgu pateicību par Ķīnas «draudzīgo plecu». Ķīnas miljardu atbalsts paver ceļu Lukašenko varas izdzīvošanai, kas citādi būtu stipri apšaubāma. Protams, Ķīnas palīdzība nav gluži nesavtīga. Ķīnieši cer uz Baltkrievijas uzņēmumu nonākšanu ķīniešu rokās. Šāds pavērsiens nav patīkams krieviem, kas tāpat apmaiņā pret aizdevumu bija prasījuši Baltkrievijas uzņēmumu privatizācijas politiku, cerot, ka tie nonāks pārsvarā Krievijas uzņēmēju rokās.
Mēs neejam Baltkrievijas ceļu, un Baltkrievija neiet mūsu ceļu. Pēc zināma laika varēsim vērtēt, kurš ekonomikas atveseļošanas ceļš būs nesis lielāku atdevi - aizņemties naudu makroekonomiskās situācijas stabilizācijai vai aizņemties, lai ieguldītu to konkrētos projektos.