Tomēr tika paziņots, ka pagaidām radīt komisiju nav pamata. Saistībā ar KNAB prokuratūrā patlaban tiek veiktas divas izmeklēšanas - viena par pielaides piešķiršanu KNAB vadītāja vietniecei Jutai Strīķei, otra - par tiesas lēmuma novēlotu izpildi. «Kad izmeklēšanas tiks pabeigtas, varēs lemt par tālāko rīcību, kā atrisināt birojā ieilgušos konfliktus,» pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem trešdien sacīja valdības vadītāja un piebilda, ka rezultāti varētu būt zināmi jūnijā. Komisiju neesot jēgas veidot, jo tā būtu dublēšanās.
Pagājis pusgads, kopš KNAB vadītājs J. Streļčenoks no amata atbrīvoja savu vietnieci J. Strīķi. Šajā laikā notikušais atklājis skumju ainu - valsts iestāde, kurai būtu jāvelta visi spēki korupcijas apkarošanai, organizē cirka cienīgas izrādes, nespējot savā starpā sadalīt varu. J. Streļčenoks savu vietnieci pusgada laikā paspējis atlaist trīs reizes, tikpat reižu viņa šajā laikā ir atsākusi strādāt. Tagad KNAB pārsūdzējis arī tiesas spriedumu, ar kuru vadītāja vietniece tika atjaunota amatā.
Jurists Edvīns Danovskis Dienai norāda, ka pie tā, kas patlaban notiek KNAB, vainojams statuss. «KNAB likumā patlaban ir noteikts nepareizs nodarbināto tiesiskais statuss, jo pēc būtības viņi nav darbinieki, bet valsts dienestā esošas personas. Darbinieki viņi skaitās formāli, un uz viņiem attiecas arī tās normas, kas saistītas ar arodbiedrības tiesībām iebilst pret darbinieka atbrīvošanu no darba. Lai to novērstu, ir jāgroza KNAB likums,» uzskata jurists. Uz jautājumu, kāpēc tas vēl nav darīts, viņš atbild: «Nevar jau uz katru lielāku vai mazāku kašķi konkrētā iestādē grozīt likumu. Tas ir rūpīgi jāapsver. Esmu dzirdējis, ka ir runāts par citiem veidiem, kā risināt šo problēmu. Piemēram, mainīt KNAB statusu. Tomēr tas nerisinās esošo problēmu. Ja nodarbinātais būtu valsts dienestā esoša persona, arī iestādes vadītājs saskaņā ar likumu varētu pieņemt lēmumu par dienesta attiecību izbeigšanu. Šāda lēmuma tiesiskuma kontrole notiktu administratīvajā tiesā tāpat kā citām valsts dienestā esošām personām. Patlaban pa vidu vēl ir arodbiedrība, kurai ir tiesības atteikt atbrīvošanu no amata, līdz ar to darba devējam ir jāceļ prasība tiesā, un no tā rodas acīmredzamas problēmas.»
Savukārt advokāts Aloizs Vaznis Dienai pauž uzskatu, ka cīņu pret korupciju vajadzētu deleģēt pavisam citai iestādei. «Uzskatu, ka šo teātri vajadzēja izbeigt jau sen. Būtu jāatgriežas pie vecajiem labajiem laikiem, kad pret korupciju kā pret ekonomiskiem noziegumiem cīnās Ekonomikas policija.»
Viņš arī uzskata, ka jautājums netiek atrisināts, jo skar nozīmīgas politiskās intereses. «Strīķe zināmām aprindām ir vajadzīga. Uzskatu, ka viņa izpilda pasūtījumus. Vienas partijas pārstāvjus viņa sauc pie atbildības, citus nesauc.» A. Vaznis norāda - kamēr pie varas būs Vienotība, tikmēr epopeja ap KNAB turpināsies. «Nekad dzīvē nav bijis tā, ka premjers tik ļoti ir ieinteresēts par kādu konkrētu darbinieku. Kā lai to saprot?»
Šeit gan jāpiebilst, ka L. Straujuma nav slēpusi sašutumu par notiekošo. Pirms pāris nedēļām viņa izteicās: «Tik absurda situācija Latvijas iestādēs sen nav redzēta, ka divi vadītāji ilgstoši nespēj strādāt, bet risina savstarpējās attiecības.»
Situācijas absurdumu apstiprina arī fakts, ka prognozes, kurš paliks amatā, kurš aizies, veikuši pat bukmeikeri. Sporta totalizators Viensviens.lv nupat veicis prognozi, kas atklāj - patlaban ir trīs reizes lielākas iespējas, ka galu galā no darba būs jāaiziet KNAB priekšniekam, nevis viņa vietniecei.