«Aicinu deputātus veikt izmaiņas likumdošanā, ar kuru saskaņā visi VID, kā arī citu valsts iestāžu ierēdņu vārdi, kuri tika pasludināti par negodprātīgiem, tiktu publiskoti izdevniecības Latvijas Vēstnesis oficiālajā mājas lapā, norādot, par kādu pārkāpumu ierēdnis tika atzīts par negodprātīgu. Kā arī aicinu Saeimas deputātus kontrolēt, lai šie ierēdņi, kuriem tika piešķirts negodprātīgas personas statuss kriminālu noziegumu dēļ (it īpaši kukuļņemšanas dēļ), tiktu izdoti tiesāšanai un saņemtu likumā paredzēto sodu,» iniciatīvas pieteikumā raksta D. Čalovskis, kurš šā gada sākumā atgriezās Latvijā no ASV, kur viņu notiesāja par kibernoziegumiem. Viņš arī aicinājis precīzi definēt, ko nozīmē jēdziens «negodprātīgs», jo tāds likumos netiek lietots.
VID Sabiedrisko attiecību daļa rakstiskā atbildē Dienai atzīst, ka normatīvajos aktos nav skaidrots jēdziens «negodprātīgs» ierēdnis vai darbinieks: «VID ieskatā «negodprātīgs» ir morāli ētisks termins un kā tāds tas arī tiek lietots komunikācijā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka finanšu ministrei iesniegtajai informācijai par VID darbiniekiem ir noteikts slepenības statuss, tādējādi VID nav tiesīgs publiski izpaust ne tās saturu, atbilstoši kuram tas sagatavots, ne apjomu.» Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ierēdnim ir noteikts atbildības apjoms un par izdarītajiem pārkāpumiem ierēdni var saukt pie disciplināratbildības, kā arī administratīvās vai kriminālatbildības. Vienlaikus ierēdnim ir jāievēro ētikas normas.
VID atbildē uzsvērts, ka jau šobrīd pastāv tiesiskais regulējums informācijas publiskošanai par valsts amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem interešu konflikta novēršanas jomā, savukārt Tieslietu ministrijas un citu ekspertu līmenī būtu vērtējams, vai ir lietderīgi paredzēt informācijas publiskošanu arī par citiem valsts amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem, ievērojot tiesiskas valsts pamatprincipus un fizisko personu tiesības uz datu aizsardzību. Piemēram, ja tiek pārkāpts likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, KNAB, VID (atbilstoši kompetencei), Satversmes tiesai, Tiesnešu disciplinārkolēģijai vai Disciplinārtiesai, Ģenerālprokuratūrai un Ministru prezidentam (par KNAB priekšnieka pārkāpumiem) ir pienākums savas institūcijas mājaslapā internetā ievietot informāciju par pārkāpumu izdarījušo valsts amatpersonu. Taču šī informācija internetā jāievieto pēc tam, kad stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēts vai pārsūdzēts attiecīgās institūcijas lēmums vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums.
VID arī vērš uzmanību, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība un kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā.
Vakar Latvijas TV raidījumā Rīta Panorāma VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone pastāstīja, ka paredzētā struktūrvienību vadītāju un vietnieku, kā arī citu, iespējams, «aizdomīgo» darbinieku rotācija kopumā attieksies uz vairāk nekā 20 VID darbiniekiem. Viņa neatklāja, vai darbiniekus varētu aizrotēt uz citām struktūrām ārpus VID. Pret darbiniekiem, kurus rotēs uz citiem amatiem, nav iegūti pierādījumi par nelikumībām, jo tādā gadījumā viņi būtu tiesiskā ceļā atbrīvoti no amata, uzsvēra I. Pētersone.