Ziņojums Saeimā vēl joprojām nav nolasīts. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, šāda situācija radusies tāpēc, ka izmeklēšanas komisijas loceklis deputāts Ivars Zariņš (SC) to nav parakstījis. Ja trūkst kaut vai viena paraksta, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli šo ziņojumu plenārsēdē nedrīkst nolasīt. I. Zariņš savu rīcību apstiprina: «Neparakstīju tāpēc, ka nepiekrītu šim farsam. Tādu ziņojumu varēja uzrakstīt jau pirmajā dienā un netērēt pa tukšo nodokļu maksātāju naudu.» Komisija situsies kā mušas pret sienu, jo tai netika sniegta visa informācija par bankas uzraudzību.
Šīs pašas komisijas loceklis Andrejs Elksniņš (SC) avīzei Dienas Bizness atklāja, ka Krājbanka jau pēc darbības apturēšanas veikusi vairāk nekā tūkstoš maksājumu par kopējo summu 41,7 miljoni latu. «Izmeklēšanas komisijas rīcībā nebija instrumentu, lai pārbaudītu apstākļus, kādos daži izredzētie atguva visu naudu no saviem norēķinu un arī depozītu kontiem. To var uzskatīt par sava veida valsts atbalstu, vienlaikus radot aizdomas, vai šādas privilēģijas netika piešķirtas kādām ar pašu Krājbanku, FKTK vai ar politiķiem saistītām personām,» norādīja deputāts.
FKTK pārstāve Marija Makareviča pret aizrādījumu ir skeptiska, nekādu izredzēto neesot: «Tās ir muļķības, kas laiku pa laikam parādās medijos. Turklāt tie skaitļi, kas izskan, nav precīzi. Pēc bankas slēgšanas, kad bija iecelti pilnvarnieki, vēl tika veikts apmēram tūkstoš darījumu. To kopējā summa ir lielāka, nekā izskan - 55 miljoni latu, bet visiem šiem darījumiem ir pamatots skaidrojums.» M. Makareviča uzsver, ka šajā laikā tika izpildīti jau iepriekš sāktie maksājumi. «Darījumi tika apstiprināti, jo atbilda normatīvajos aktos definētajiem kritērijiem, kādos gadījumos tie jāizpilda,» skaidro FKTK pārstāve.
Vainīgie nav atrasti, un nav arī signālu, kad tas varētu notikt. «Prokurors atminas, ka ir bijuši iesniegumi, bet mēs šos iesniegumus neizskatām, tos pārbauda izmeklēšanas iestādes,» teic Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga un aicina Dienu sazināties ar Ekonomikas policiju. Tur sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Pildava atklāj, ka lietas, kas saistītas ar Krājbanku, patlaban risinoties raiti: «Daļā gadījumu tās nodotas prokuratūrai, daļā - ir atgūta arī nauda.» Problēmas galvenokārt tiek saistītas ar to, ka «process ir apjomīgs, kas prasa laiku un resursus».
Kamēr izmeklēšana nekādus jūtamus rezultātus vēl nesniedz, deputāts I. Zariņš norāda, ka ir cerība atklāt vainīgos citādā veidā, proti, jāpagarina parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības termiņš. Pēc tam, kad komisija beidza darbu, tika atbalstīti grozījumi kredītiestāžu likumā, kas pavērtu iespēju komisijai iegūt jebkuru informāciju par veiktajiem darījumiem. «Tad mēs reāli nevarējām neko izmeklēt, tiklīdz mēģinājām šķetināt naudas plūsmas, viss tika griezts nost, atrunājoties, ka mums nav tiesību zināt,» skaidro deputāts. Tagad šķēršļi būtībā esot novērsti. Atliek rast politisko gribu, kas ar Saeimas balsojumu ļautu pagarināt komisijas darbības termiņu.