Pirmdien valdība lēma par 200 miljonu latu aizdevumu NGF uz 15 gadiem, no šīs summas tiks izmaksāti garantētie noguldījumi privātpersonām, uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām līdz 70 000 latu vienam noguldītājam. Garantēto atlīdzību klienti varēs saņemt līdz pat 2071. gadam, to divdesmit dienu laikā izmaksās banka Citadele. NGF būs pirmais prasītājs, kas saņems līdzekļus no Krājbankas aktīvu pārdošanas, pēcāk tiks apmierinātas pārējo kreditoru prasības. LK maksātnespējas pieteikumu tiesā varētu iesniegt ceturtdien vai piektdien, teica finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), līdz tam jāizlemj par administratora iecelšanu.
«Govis uz kautuvi jāsūta nav - šodien lopiem barības pietiek, degvielu var nopirkt, algas samaksāt varam. Taču līdz 20. decembrim jāsamaksā būvniekiem - ceru, ka izdosies saņemt vismaz garantētās kompensācijas,» saka zemnieku saimniecības Kļavas īpašnieks Viktors Kalāns, kurš vēl pagājušonedēļ Krājbankas problēmu dēļ bija gatavs dramatiskam risinājumam. Uztraukumam joprojām ir pamats - no Vācijas pasūtītas slaukšanas iekārtas, par kurām līdz novembra beigām jāsamaksā 60 tūkstoši eiro, vēl neviena banka nav uzņēmusies projekta pārkreditēšanu, stāsta V. Kalāns. Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīcībā nav informācijas, cik kopumā ir atbalsta maksājumu saņēmēju, kuriem bankā palicis uzkrājums virs 70 000 latu. «LK konti bija 12 046 zemniekiem, tie lielākoties bija mazie un vidējie lauksaimnieki, tāpēc var secināt, ka to, kuriem bankā palikusi summa virs NGF kompensētās summas, varētu būt pavisam maz,» saka LAD direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš.
Par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma saņēmējiem, kuriem nauda būtu glabājusies Krājbankā, vēl nav informācijas no ES fondu sadarbības iestādēm, Diena uzzināja Finanšu ministrijā (FM). FM pārstāve Agnese Beļkeviča arī norādīja, ka ES fondu projektiem tiek plānota nauda valsts budžetā, valsts budžeta naudas Krājbankā nav.
Arī pašvaldības vēl nav aprēķinājušas, cik liela summa kopumā palikusi Krājbankā - Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) tikai nedēļas sākumā sākusi aptaujāt pašvaldības, cik lieli līdzekļi kopumā līdz ar LK krahu kļuvuši nepieejami, tikai apzinot summas, varēs sākt meklēt nepieciešamos risinājumus, saka LPS vadītājs Andris Jaunsleinis. Tā kā NGF līdzekļi uz pašvaldībām un valsts iestādēm neattiecas, jau četrām pašvaldībām - Jaunpiebalgas, Dagdas, Kārsavas un Dundagas - valdība nolēmusi piešķirt īstermiņa aizdevumus uz vienu kalendāro gadu 670 tūkstošu latu apmērā. Valsts aizdevumus plānots piešķirt arī Latvijas Universitātei (LU), Rīgas Tehniskajai universitātei un Liepājas Olimpiskajam centram, tie būs triju mēnešu saimnieciskās darbības apgrozījuma apmērā. Kā Diena jau vēstīja iepriekš, Finanšu un tirgus kapitāla komisija (FKTK) pagājušonedēļ aizturējusi LU maksājumus 2 milj. latu apmērā. LU rektors Mārcis Auziņš saka, ka vēl mēģinās rast risinājumu kopā ar FKTK, ja neizdosies, vērsīsies tiesā. Šie 2 miljoni ir ap 5% no LU budžeta, taču tie bijuši paredzēti nākamgad realizējamiem ES projektiem, ne operatīvajām darbībām, LU vēl vērtēs, vai būs nepieciešamība izmantot Valsts kases aizdevumu.
Arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) vadītājs Jānis Bokta stāsta - lai arī Krājbankas kontos palikuši 20 miljoni uzņēmuma naudas, operatīvās darbības tas neietekmēs. Taču būtisks iespaids varētu būt uz plānotajiem projektiem, piemēram, platjoslas interneta tīkla attīstību. 2,3 miljoni latu LK kontos palikuši Rīgas pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme, taču uzņēmuma darbību būtiski tas neapgrūtina, LETA ziņojis RS pārstāvis Viktors Zaķis. Ap miljons latu LK kontos bijis arī Rīgas pašvaldības uzņēmumam Rīgas meži un a/s Rīgas centrāltirgus.