Par LK administratoru ieceltā auditorfirma KPMG Baltics ir ieteikusi noraidīt visus iesniegtos bankas sanācijas piedāvājumus. Kopumā tika iesniegti četri - divos piedāvājumos investorus bija atraduši Krājbankas kreditori, bet pārējos piedāvājumos investori pieteikušies paši. To, ka iesniegtie sanācijas plāni «neesot nopietni», KPMG Baltics pārstāvis Aivars Jurcāns atzina jau preses konferencē 24. janvārī. Viņš atzina, ka viens no potenciālajiem investoriem ir no Austrumiem. Arī raidījums Nekā personīga ziņoja, ka starp potenciālajiem Krājbankas glābējiem ir Krievijas finanšu kompānija Otkritije. Pēc uzņēmuma mājaslapā esošajiem datiem, šī finanšu korporācija ir viens no lielākajiem Krievijas finanšu institūtiem, kas nodarbojas ar aktīvu pārvaldību, brokeru pakalpojumiem, kā arī investīciju un komercbanku pakalpojumiem. Diena centās sazināties ar finanšu korporācijas pārstāvjiem, tomēr Otkritije ārējo un iekšējo komunikāciju departamenta direktora vietniece Aleksandra Asmus pavēstīja, ka uzņēmums jautājumus, kas saistīti ar LK, nekomentē.
Pārējie potenciālie investori nav zināmi. «Mēs viņus nevaram atklāt bez viņu pašu atļaujas un piekrišanas. Un viņi to nevēlas,» stāsta KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis. «Galvenais, kas raksturoja visus priekšlikumus, - visos plānos bankas glābšanā līdzdarbojas kreditori, un lielākais Krājbankas kreditors pastarpināti caur Noguldījumu garantijas fondu ir Latvijas valsts. Un valsts nav gatava to darīt,» O. Fīrmanis atklāj, kādēļ noraidīti visi Krājbankas glābšanas priekšlikumi. KPMG Baltics pārstāvis stāsta, ka Noguldījumu garantiju fonda prasības apmierināšanai vien investoram būtu jāiztērē 170 miljoni latu. Nevienam no pieteikumu iesniedzējiem šādas naudas nav bijis: «Turklāt ar šiem 170 miljoniem tēriņi neaprobežotos. Bankas darbības atjaunošanai arī būtu nepieciešami paprāvi līdzekļi.»
FKTK savu lēmumu attiecībā uz Krājbanku paziņos līdz 22. februārim. Ja komisija apstiprinās administratora pieņemto lēmumu, KPMG Baltics būs jāpieņem lēmums par pieteikuma iesniegšanu tiesai, kas lems par bankas bankrota procedūras sākšanu.
Par Krājbankas bankrotu kritiski ir izteikušies vairāki lielie nenodrošinātie kreditori. Izdevniecības Žurnāls Santa valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš paudis viedokli, ka nenodrošinātie noguldītāji ir apmaksājuši nodrošināto noguldītāju naudas izmaksas, savukārt komponists Raimonds Pauls, kuram LK glabājās vairāk nekā 700 000 latu, uzskata, ka viņa nauda vienkārši tiks nozagta: «Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts.» Un tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un FKTK atbalstu, Maestro sacījis aģentūrai LETA.