Ticis nolaupīts Ukrainā
Federālais drošības dienests (FDD) apgalvo, ka pagājušās nedēļas nogalē no Ukrainas puses notikuši divi bruņoti iebrukumi Krimā. Pirmais noticis naktī uz svētdienu, un tajā esot nogalināts FDD darbinieks, otrs iebrukums noticis naktī uz pirmdienu, un nāvējošus ievainojumus guvis krievu karavīrs. FDD esot aizturējis «sabotieru grupējumu», kas esot gatavojies sarīkot uzbrukumus pussalai vitāli svarīgiem infrastruktūras objektiem. Pie aizturētajiem, kuri esot Ukrainas drošības dienestu darbinieki, esot atrasts liels daudzums sprāgstvielu.
Krievijas galvenais specdienests apgalvo, ka tam «pretterorisma» operācijas laikā Krimā esot izdevies apturēt Ukrainas militārā izlūkdienesta spiegu tīkla darbību un aizturēt vairākus cilvēkus. Līdz šim atklāta tikai viena aizturētā personība. Tas ir Ukrainas pilsonis Jevhens Panovs, kurš it kā esot atzinies, ka pussalā ticis plānots sarīkot terora aktus. J. Panova brālis medijiem izteicis aizdomas, ka vīrietis, kurš brīvdienās devies atpūsties pie draugiem vasarnīcā, patiesībā esot nolaupīts Ukrainas teritorijā un aizvests uz Krimu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš ceturtdien sasauca Drošības padomes sēdi, paziņojis, ka Ukrainas valdība esot «izvēlējusies teroru, nevis mieru». Viņš brīdinājis, ka, atbildot uz Ukrainas «stulbo un noziedzīgo» rīcību, Krievija ieviesīšot pastiprinātus drošības pasākumus Krimā. Pēdējās dienās pienākusi informācija, ka Ukrainai piederošās pussalas ziemeļos novērojama neparasti liela karavīru un bruņutehnikas koncentrācija.
Kremļa galva norādījis, ka neredzot jēgu turpmākajām sarunām par mieru Austrumukrainā. Bija paredzēts, ka septembra sākumā Ķīnā notiekošās G20 valstu līderu sanāksmes laikā varētu tikties Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas vadītāji, kuri pērn februārī vienojās par pamieru Austrumukrainā.
Ukrainas prezidents P. Porošenko, kurš vakar lika izsludināt kaujas gatavību karaspēkam uz robežas ar Krimu un Donbasā, noraidījis Krievijas apsūdzības. «Apvainojumi Ukrainai terorismā skan tikpat absurdi un ciniski kā Krievijas vadības apgalvojumi, ka Donbasā neatrodas krievu karavīri,» viņu citē Radio Brīvā Eiropa.
Zīmē drūmu ainu
Ukraiņu politologs Vadims Karasevs Krievijas laikrakstam Vedomosti sacīja, ka paziņojumi par iespējamiem incidentiem Krimā nozīmē, ka «valstu divpusējās attiecības sagaida tālāka destabilizācija un eskalējas aukstais hibrīdkarš».
Britu izdevuma The Guardian žurnālists Lūks Hārdings piedāvā trīs iespējamos notikumu attīstības scenārijus. «Viens no tiem varētu būt tāds, ka Putins mēģinās izmantot šo krīzi kā līdzekli, lai pārliecinātu Eiropas Savienības dalībvalstis atcelt sankcijas, kas tika ieviestas saistībā ar Ukrainas konfliktu,» raksta L. Hārdings. «Iespējams, viņš gatavo ierobežotu militāru iebrukumu [Ukrainā], lai izveidotu drošības koridoru. Trešais scenārijs būtu tāds, ka viņš plāno kaut ko lielāku.»
Maskavas Polittehnoloģiju centra vadītāja vietnieks Aleksejs Markins uzskata, ka situācija var attīstīties tikai negatīvā gultnē. «Saspīlējums saglabāsies vai pat pastiprināsies. Krimā ieviesīs ļoti striktus drošības pasākumus un, iespējams, situācija neeskalēsies, bet Austrumukrainā gan var sagaidīt konflikta eskalāciju, un tas ir ļoti bīstami,» viņš sacīja ziņu aģentūrai Bloomberg.