Šonedēļ vairāk Krimas deputāti aicināja Augstāko padomi vērsties ar lūgumu pēc aizsardzības pie Krievijas. «Mums obligāti jāvēršas pie Krievijas Federācijas, ņemot vērā to, ka Krima - tā ir krievu autonomija, tā ir krieviska pēc tautības, kultūras un valodas,» deputātu Sergeju Cekovu citēja Rusbalt.ru. Iespējas vērsties pie Maskavas pēc palīdzības Krimas Augstākā padome skatīs 19. februārī.
Jau janvāra beigās virkne deputātu paziņoja, ka Krima atdalīsies no Ukrainas, ja valstī pie varas nāks opozīcija. Ukrainā opozīcijas līderi cenšas panākt konstitūcijas maiņu, lai ierobežotu prezidenta pilnvaras. Arī Krimas tatāri, kas pagātnē bija pussalas pamatiedzīvotāji, vienojušies mītiņos pret prezidenta «diktatūru» Ukrainā.
Krimā šonedēļ dibināta Slāvu antifašistiskā fronte, kuras galvenais mērķis esot iestāties pret «antikonstitucionālo fašistu sacelšanos», kas šobrīd notiekot Ukrainā, aizsargāt valsts krievvalodīgo intereses un veidot sabiedrības viedokli par labu Krievijas kūrētajai Muitas savienībai.
Kustības dibināšanas pasākumā ieradās arī Krievu kopienu kongresa pārstāvis un Krievijas Valsts domes deputāts Aleksejs Žuravļovs, kurš norādījis, ka pienācis pēdējais laiks «atbrīvot Ukrainu no fašisma un rusofobijas», vēstīja avīze Izvestija.
Protesti Ukrainā ar jaunu sparu uzjundījuši diskusijas par Krimu, kas XVIII un XIX gadsimtā bija ierauta sīvās cīņās starp Osmaņu un Krievijas impēriju. Mūsdienās Krimas galvaspilsētā Sevastopolē izvietota Krievijas Melnās jūras flotes bāze.