Uzbrūk ugunsdzēsējiem
Nelielā Vidusjūras sala, kas atrodas tuvāk Itālijai nekā Francijai, pēdējās dienās izpelnījusies lielu Francijas un ārvalstu mediju uzmanību, jo pār savulaik politiskās vardarbības plosīto teritoriju veļas ksenofobijas vilnis. To izraisīja Ziemassvētku vakarā - 24. decembrī - notikušais incidents vienā no Ažaksjo nabadzīgākajiem rajoniem, kurā mīt aptuveni 2000 iedzīvotāju, no kuriem puse ir iebraucēji, pārsvarā no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.
Tur pēc izsaukuma ieradās ugunsdzēsēju brigāde un policijas ekipāža, ko esot ielenkuši aptuveni 20 ar metāla stieņiem un beisbola nūjām bruņoti cilvēki, kuri centās uzbrukt ārkārtas dienestu darbiniekiem. Incidentā vieglus ievainojumus guva divi ugunsdzēsēji un likumsargs. «Lasieties projām, korsikāņi, šeit nav jūsu mājas!» esot saukuši uzbrucēji.
Korsikas policija saistībā ar notikušo svētdien aizturējusi divus aptuveni 20 gadu vecus vīriešus, kas jau agrāk nonākuši likumsargu redzeslokā saistībā ar sīkiem pārkāpumiem. Viņus tur aizdomās par līdzdalību grupējumā, kas ļaunprātīgi izraisīja ugunsgrēku, lai atvilinātu ugunsdzēsējus un uzbruktu viņiem, vēsta Radio France Internationale.
Nepieņemama apgānīšana
Protestējot pret uzbrukumu ugunsdzēsējiem un policistiem, 25. decembrī aptuveni 600 cilvēku pulcējās pie Korsikas policijas centrālā biroja Ažaksjo. Aptuveni 300 demonstrācijas dalībnieku atdalījās un devās uz rajonu, kur notika uzbrukums.
Nonākuši tur, viņi izsauca ksenofobiskus un rasistiskus saukļus, piemēram, «Arābi, vācieties prom», bet karstgalvīgākie no vārdiskas vardarbības pārgāja pie fiziskas vardarbības un iebruka musulmaņu lūgšanu namā, izdemolējot to un mēģinot aizdedzināt tur glabātos islāmticīgo svēto rakstu - Korāna - eksemplārus.
Francijas premjerministrs Manuels Valss ielaušanos mošejā nodēvēja par «nepieņemamu apgānīšanu», savukārt iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs paziņoja, ka Francijā nav vietas rasismam un ksenofobijai. «Šāda uzvedība ir jāizbeidz. Tā nodara pāri Korsikas tēlam,» paziņojis Korsikas policijas priekšnieks Kristofs Mirmāns.
Demonstrācijas turpinājās arī sestdien un svētdien, neraugoties uz to, ka svētdien varasiestādes ieviesa aizliegumu līdz 4. janvārim pulcēties un rīkot protestus vardarbības pārņemtajā rajonā. Svētdien protestētāji pulcējās citos pilsētas rajonos un noraidīja apvainojumus, ka viņi ir rasistiski noskaņoti. «Mēs cīnāmies pret padibenēm, nevis arābiem!» viņus citē AFP. «Mēs neesam noziedznieki, mēs neesam rasisti!»
Vaino galēji labējos
Pēdējo dienu notikumi ir nepatīkami korsikāņu nacionālistiem, kas šomēnes pirmo reizi ieguva varu Vidusjūras salā, jo uzvarēja decembra sākumā notikušajās reģiona parlamenta un prezidenta vēlēšanās. Viņi publiski nosodījuši protestētāju ksenofobiskos un rasistiskos izlēcienus.
Jaunievēlētais Korsikas prezidents Žils Simeoni noliedzis, ka nacionālistu uzvarai vēlēšanās ir saistība ar «naida uzliesmojumu» Korsikā. Viņš norādījis, ka ksenofobija ir nesavienojama ar korsikāņu nacionālismu.
Viņam pievienojies arī jaunais Korsikas parlamenta priekšsēdētājs Žans Gijs Talamoni, kurš pirmdien paziņoja, ka pret musulmaņiem vērstā vardarbība ir «pilnībā nesavienojama ar mūsu politisko tradīciju un kultūru», vēsta raidorganizācija BBC.
Ž.G. Talamoni intervijā radiostacijai France Inter izteica minējumu, ka cilvēki, kuri piedalījās musulmaņu lūgšanu nama demolēšanā, vēlēšanās balsojuši par galēji labējo politisko spēku Nacionālā fronte. «Pie notiekošā ir vainojami galēji labēji grupējumi, kas mēnešiem bijuši aktīvi Korsikā,» sacīja politiķis, kurš iestājas par salas neatkarību.