Kad Laimdota Straujuma (Vienotība) decembra sākumā paziņoja par demisiju, viņa vēlējās dot vietu jauniem un enerģiskiem cilvēkiem, lai valdība iegūtu jaunu elpu. Ja tagad mēģinātu summēt politikā rūdīto un pieredzējušo politiķu īpatsvaru, var izrādīties, ka šis rādītājs jaunajā valdībā ir pat lielāks. M. Kučinskis tajā neredz nekā slikta, ja «ministri ar pirmo dienu varēs mesties darbā, jo ir salīdzinoši kompetenti, un tas taču ir fantastiski». Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vēl kā finanšu ministra kandidāte Dienai sacīja, ka ir būtiska atšķirība, vai premjers strādā ar domu, ka drīz šīs valdības pilnvaras beigsies, vai orientējas to vadīt līdz jaunām vēlēšanām 2018. gadā, kas ir M. Kučinska mērķis.
Viena neskaidra balss
Valdībā būs tikai trīs jauni locekļi, no kuriem viens ir pats M. Kučinskis. Taču viņam, tāpat kā izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (Vienotība), ir agrākā valdības darba pieredze, kādas nav vienīgi ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (Vienotība). Vēl trīs ministri nomainīs atbildības jomas: Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ar savu komandu no Ekonomikas ministrijas pāries uz Finanšu ministriju, bet tās vadība ar ministru Jāni Reiru (Vienotība) priekšgalā - uz Labklājības ministriju, bet līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) pēc dažu gadu pārtraukuma atgriezīsies Satiksmes ministrijas vadībā. Koalīcijas sastāvs paliek nemainīgs, un valdību arī turpmāk veidos Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Vienotība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kurām kopā ir 61 balss.
Viena no tām gan pagaidām ir neskaidra, jo M. Kučinska vietā Saeimā nāks uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš ir iesaistīts tiesvedībā. Aģentūra LETA ziņo, ka Rīgas rajona tiesa 17. martā turpinās skatīt krimināllietu pret V. Kalnozolu par viegla miesas bojājuma tīšu izdarīšanu. Ja Saeima dos atļauju turpināt viņa iztiesāšanu, deputāts nevarēs piedalīties ne Saeimas, ne komisiju sēdēs. A. Brigmanis Dienai pieļāva, ka V. Kalnozols varētu censties panākt mierizlīgumu. Uz vaicāto, kā plānots nodrošināt viņa pakļaušanos frakcijas disciplīnai, A. Brigmanis apgalvoja, ka ikviens deputāts ir informēts, ka ir jāievēro iekšējā kārtība.
Lūgts konkretizēt, A. Brigmanis paskaidroja: «Tu frakcijas iekšienē vari cīnīties un censties pierādīt savu taisnību, bet, izejot ārpusē, par savu oponentu saki tikai to labāko.» V. Kalnozolu plānots deleģēt uz Eiropas lietu komisiju un arī Izglītības un zinātnes komisiju. To svarīgi pieminēt, jo šīs komisijas vadību apsolīts uzticēt Vienotības deputātei Ilzei Viņķelei, bet šādos balsojumos katra balss var kļūt izšķiroša. Tas ir amats, ar kura palīdzību ir mēģināts respektēt dažādo Vienotības spārnu intereses, lai valdībai būtu drošas visas 23 tās balsis. Kļuvusi par premjera partiju, ZZS veiks vēl dažus pārkārtojumus un uzticēs frakcijas vadītāja vietnieka amatu Armandam Krauzem, kurš būs M. Kučinska parlamentārais sekretārs un nodrošinās saikni starp premjera biroju un Saeimu - tieši šis bija vājais posms L. Straujumas valdībā. Vēl vienu savu priekšrocību ZZS saredz partijas ministru augstajos reitingos, kas arī nodrošinot labas starta pozīcijas.
NA visu panākusi
Aptaujājot valdības partiju politiķus centienos noskaidrot, ar ko jaunā valdība būs citādāka un labāka, katram politiskajam spēkam bija savs redzējums par to. Nacionālās apvienības vadošie politiķi Gaidis Bērziņš, Imants Parādnieks un Jānis Dombrava visi kā viens apgalvoja, ka M. Kučinskis ir solījis daudz lielāku uzmanību pievērst demogrāfijas jautājumiem, kas būšot nākamā prioritāte aiz valsts drošības. I. Parādnieks ievērojis, ka M. Kučinskis, ar kuru veidojoties ļoti labs dialogs, precīzi strukturējot valdības darba mērķus, un tad būšot vieglāk konstatēt rezultātus. G. Bērziņš uzskata, ka M. Kučinskis arī vairāk esot tendēts uz kompromisu meklēšanu - tiesa, L. Straujuma arī bijusi kompromisu cilvēks. Tajā pašā laikā viņas pārstāvētajā partijā bijuši cilvēki ar lielu ietekmi, kas tam nav bijuši gatavi. Uz vaicāto, vai ar to ir domāts arī K. Šadurskis, G. Bērziņš atbildēja: «Es to neesmu teicis.» Visas Nacionālās apvienības prioritātes ir iekļautas valdības deklarācijā, lepni norādīja J. Dombrava.
Vēl viena pārmaiņa ir, ka atbildība no Vienotības būs pārnesta uz ZZS kā premjera partiju, uz ko norādīja Vienotības pārstāvji. Viņiem sešu valdīšanas gadu garumā nācies atbildēt par visiem smagajiem lēmumiem, sākot ar eiro ieviešanu un beidzot ar bēgļu krīzi. Grūti jautājumi būšot arī turpmāk - kaut vai dalībai attīstīto valstu klubā (OECD) nepieciešamo priekšnoteikumu izpilde. «Mums vairs nebūs tās lielās atbildības par smagajiem lēmumiem un atliks laiks pārdomāt un sagatavot savu piedāvājumu,» sacīja Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars un piekrita, ka «citādi viss būs tāpat kā līdz šim bez būtiskām pārmaiņām». Viņu visvairāk interesē, kā veidosies premjera M. Kučinska attiecības ar ZZS.
Zinās, pie kā vērsties
«Jaunā valdība pozitīvi atšķirsies no visām iepriekšējām ar to, ka būs skaidri zināms, pie kā vērsties, lai noskaidrotu jautājumus par darāmo, izdarīto vai neizdarīto. Iepriekš nevarēja uzminēt rīcības autoru,» sacīja Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Lūgts konkretizēt personu, pie kā tad vajadzēs vērsties, viņš atbildēja: «Pie Aivara Lemberga.» Minētā persona, kuras līdzdalība valdības veidošanā bija ļoti pamanāma, pārstāv ZZS sadarbības partnerus no reģionālās partijas Latvijai un Ventspilij. Kad šo secinājumu Diena lūdza komentēt M. Kučinskim, viņa reakcija liecināja, ka tas pat nebūtu komentēšanas vērts, taču, ja Saskaņas pārstāvim kādā jautājumā esot nepieciešams vērsties pie viņa Ventspils kolēģa, tad to varot darīt.
Vairāki Dienas uzrunātie politiķi uzskata, ka M. Kučinskis nebūs marionete kāda rokās, jo esot pietiekami patstāvīgs un arī pieredzējis. To uzsvēra arī Gundars Daudze no Latvijai un Ventspilij, taču viņš varot piekrist, ka A. Lembergs «ir ļoti loģisks un uz rezultātu orientēts cilvēks, kurš ar savu dzīves pieredzi ir gatavs dalīties». Jāatgādina, ka M. Kučinskis savulaik bija viens no Tautas partijas līderiem un vairāki viņa bijušie kolēģi tagad ir nozīmīgos amatos, arī Latvijas gāzes vadītājs Aigars Kalvītis. Tautas partijā bija arī lielākā daļa Vienotības sadarbības partneru no reģioniem. M. Kučinskis domā, ka tas tikai atvieglošot sadarbību ar Vienotību, un neesot plānu šķelt šo politisko spēku.
Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars neredz pamatu cerēt uz būtiskām pārmaiņām, kādas, viņaprāt, Latvijā nākamos trīs gadus nav sagaidāmas. «Vajadzēja mainīt visu valdību radikāli, bet iepriekšējās valdības izvērtējums nav noticis, un visa tā rezultātā mums būs tieši tāda pati valdība kā līdz šim,» sacīja M. Bondars. ZZS gan ir padomājusi arī par opozīcijas pretdarbības neitralizēšanu, dodot iespēju tai īstenot savas ieceres. «Tikai viņiem nevajadzētu publiski šaut laukā savas idejas, bet vispirms atnākt uz mūsu frakciju un izrunāties. Tad mēs sapratīsim, vai to var īstenot un vai tas neatstāj ietekmi uz budžetu,» skaidroja A. Brigmanis un norādīja, ka teiktais attiecas uz visām opozīcijas frakcijām.