Kuņģa sagriešanos visbiežāk novēro lielu un vidēju izmēru suņu šķirnēm, bet sastopami arī kuņģa sagriešanās gadījumi neliela izmēra suņiem, biežāk - veciem un vidēji veciem dzīvniekiem. Nelaime visbiežāk notiek pastaigu laikā, kad dzīvnieks nesen ieturējis maltīti un kuņģis ir daļēji piepildīts. Vispirms kuņģis tiek dilatēts ar gāzēm un barības masām, dzīvniekam skrienot vai lecot, tas maina atrašanās vietu, aprotē ap savu asi un nospiež barības vada ieeju kuņģī. Kuņģis var sagriezties no 90 līdz 360 grādiem. Ja sagriešanās ir tikai 90 grādu, prognoze ir labāka, bet, kuņģim veicot rotāciju par 360 grādiem, pilnībā tiek nospiesti lielie vēdera dobuma asinsvadi. Jebkurā gadījumā palīdzība dzīvniekam ir jāsniedz nekavējoties. Ja tas iespējams, ar zondi jāizvada gāzes no kuņģa (ja rotācija nav vairāk kā 90 grādu) vai arī, veicot kuņģa punkciju, caur vēdera sienu ar liela diametra adatu. Tomēr visbiežāk kuņģa sagriešanās gadījumā nākas lietot ķirurģisku iejaukšanos, atverot vēdera dobumu.
*Rīgas zoodārza veterinārās ambulances veterinārārste