Te ir jāmin gan mūsu lidsabiedrības airBaltic piedāvātie 50 tiešie galamērķi (no tiem vienpadsmit gan ir sezonāli), gan tiešā prāmju satiksme, kas savieno Rīgu ar Stokholmu un Ventspili un Liepāju ar Nīneshamnu un Travemindi.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Aigars Rostovskis īpaši uzsver labo aviosatiksmi, jo lidmašīna ir viens no galvenajiem darījumu tūristu pārvietošanās līdzekļiem, jo ļauj būtiski ietaupīt ceļā pavadīto laiku. Tuvākās pilsētas, no kurām varētu gaidīt potenciālos konferenču viesus, ir Tallina, Viļņa, arī Oslo, Stokholma, Kopenhāgena, Berlīne un Varšava. A. Rostovskis norāda, ka Rīga ar saviem daudzajiem tiešajiem avioreisiem ir krietnu soli priekšā gan Viļņai, gan Tallinai. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka pie prāmju satiksmes uzlabošanas Rīgai vēl daudz jāpiestrādā, jo šajā aspektā Tallina mūs apsteidz.
Vairāki konferenču organizētāji atzinuši, ka, lai uzņēmējos no bagātajām Vidusāzijas valstīm radītu interesi par Rīgu kā konferenču norises vietu, nepieciešami tiešie avioreisi, jo pašlaik, piemēram, Taškentas kompānijām satiksmes ziņā ir daudz vieglāk nokļūt Dubaijā nekā Rīgā. Jāpiebilst, ka ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas airBaltic ir tiešie reisi uz Baku (tie gan ir sezonāli), Kijevu, Maskavu, Minsku, Sanktpēterburgu, Tbilisi un Telavivu. A. Rostovskis teic, ka vispirms jāsaprot, vai un cik lielā mērā valstis, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, vispār ir mūsu mērķauditorija attiecībā uz konferenču rīkošanu, un, ja tiek secināts, ka tomēr ir mūsu mērķauditorija, protams, jādomā arī par tiešajiem avioreisiem.
Aviosabiedrības airBaltic komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags uzsver, ka lidsabiedrība apkalpo 50% no visiem reisiem uz (un no) Baltijas reģionu un konferenču apmeklētāju īpatsvars pasažieru vidū ir gana nozīmīgs. J. Vanags stāsta, ka aviokompānija sadarbojas ar konferenču rīkotājiem un nepieciešamības gadījumā organizē arī čārterreisus un pieprasījums pēc tiem ir diezgan augsts. Runājot par maršrutiem ārpus Eiropas, J. Vanags stāsta, ka jauni tālie maršruti ir aktuālajā dienaskārtībā, taču vienlaikus viņš norāda, ka šādu maršrutu atvēršana būtu daudz vieglāk īstenojama, ja visas trīs Baltijas valstis šajā ziņā savus spēkus konsolidētu.
Prāmju kompānija Tallink savos prāmjos ir ierīkojusi konferenču telpas, lai šādi pasākumi varētu notikt uz prāmja klāja. Piemēram, uz prāmja M/S Isabelle ir vairākas konferenču telpas, no kurām lielākā ir 83,2 kvadrātmetrus plaša. Tallink pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece norāda, ka konferenču telpas uz prāmja ir aprīkotas ar visu nepieciešamo tehniku un piemērotas gan mazām, gan lielām grupām. Biznesa pasākumus var organizēt ceļojuma laikā, kā arī dienas laikā, kamēr prāmis atrodas krastā Rīgas Pasažieru ostā. B. Muceniece stāsta, ka iespēju rīkot konferences uz kuģa plaši izmanto Ziemeļvalstu kompānijas. Latvijas tirgū uzņēmumi šo iespēju izmanto, tomēr šis skaits ir samērā neliels, lai arī interese lēnām pieaug. Vairāk uzņēmumu izvēlas doties kruīzā un tieši ceļojuma laikā organizēt semināru vai konferenci. Uz prāmja M/S Isabelle ceļojuma laikā organizēts, piemēram, ar ES un NATO saistīts jaunatnes samits. Parastais konferenču dalībnieku skaits ir gana plašā amplitūdā - no 30 līdz 200 apmeklētājiem. Uzņēmumi, kas uz prāmjiem rīko konferences, pārstāv dažādas nozares, to vidū izdevējdarbību, pārtikas jomu, skaistumkopšanu, medicīnu, būvniecību, izglītību, finanses un informācijas tehnoloģijas.