Pirmie jau klāt!
Pēdējās nedēļās Latvijā novērotas atsevišķas gājputnu sugas, kas atgriezušās neierasti agri. Manīts ducis dzērvju Nīcas un Durbes novadā. Nīcas laukos manītas arī baltpieres zosis un vairāki desmiti brūnkakļu. Agrs pavasara novērojums fiksēts lielajam dumpim Ogrē. Ar aktuālo informāciju par jauniem novērojumiem var iepazīties portālos Latvijasputni.lv un Dabasdati.lv.
Ornitologs Mārcis Tīrums saka, ka šogad novērotā putnu agrā atlidošana nav nekas ārkārtējs. Arī iepriekš fiksēti novērojumi, ka pirmās dzērves atlido jau februārī. Tādi bijuši 2014., 2002. un 1995. gadā. Tomēr pārsvarā pirmās dzērves atgriežas tikai marta otrajā pusē un masveidā aprīlī, kad katru gadu pie mums, kā ierasts, sākas pavasaris. Ornitologs norāda, ka visdrīzāk tie putni, kas neierasti agri atlidojuši, vai nu, iestājoties aukstākiem laikapstākļiem, lidos atpakaļ uz dienvidiem, vai, ja nebūs spēka aizlidot, kļūs par barību lapsām. Šobrīd putni barojas ziemāju laukos un, ja īpaši aukstāks nekļūs, šeit arī izdzīvos. Vācijā esot ieradušās jau tūkstošiem dzērvju. Tomēr kopumā maigās ziemas Eiropā putnu migrāciju ietekmē tā, ka putni ziemā nereti neaizlido tālāk par Vāciju, Franciju. Rietumeiropā putniem ir iekārtoti lauki, kuros tiem baroties, lai putnu tūkstoši nenoēstu lauksaimnieku iesētos ziemājus. Speciālās barotavas ir kļuvušas populāras arī putnu fotogrāfiem. «Lai arī Latvijā ik pa laikam temperatūra turas virs nulles, tas nenozīmē, ka pavasaris pienāks agrāk. Ziemas ir kļuvušas īsākas, bet pelēkais, rudenīgais laiks - garāks. Līdz ar to arī putni kļūst par laikapstākļu migrantiem - ja paliek siltāks, tie dodas uz ziemeļiem, ja aukstāks - uz dienvidiem,» saka Mārcis Tīrums.
Laiks sarūpēt binokli
Portālā Dabasdati.lv ir izveidota īpaša sadaļa, kurā var ziņot par ligzdojošo putnu novērojumiem, lai informāciju apkopotu Eiropas ligzdojošo putnu atlantā. Novērojumu ziņošanas platformā ir iespējams ievadīt informāciju par vairākām putnu sugām vienlaicīgi atlanta kvadrāta ietvaros, kā arī sekot līdzi atlanta tapšanai. Atlanta veidošanas projekta vadītājs Latvijā ornitologs Andris Dekants saka, ka līdz šim ir reģistrēti 80 000 putnu ligzdošanas novērojumu, bet kopumā mērķis ir savākt 200-250 tūkstošu novērojumu. Speciālists norāda, ka, lai savāktu materiālu un izveidotu putnu sugu izplatību kartes, tiek apbraukāta visa Latvija un ieguldīts liels darbs, ko nebūtu iespējams paveikt bez brīvprātīgajiem palīgiem. Tādēļ ikvienam ir iespējams piedalīties atlanta veidošanā un ziņot, piemēram, par ikdienā redzamākajiem un dzirdamākajiem putniem - mājas strazdu, žagatu, lielo zīlīti, pelēko vārnu, balto stārķi, balto cielavu, mājas balodi un citiem. Būs interesanti uzzināt par dažādu reti sastopamu sugu izplatību, piemēram, vai zaļā vārna sastopama tiešām tikai zināmajās atradnēs Garkalnē un Ādažos, vai zaļā dzilna, kas agrāk bija izplatīta, tagad ir novērota. Bet tāpat būtiski ir novērojumi par dažādām populārām sugām, kā mainās to ligzdošanas vietas un izplatība.
Dati Eiropas Putnu uzskaišu padomes vadībā tiek vākti no 2013. līdz 2017. gadam, lai iegūtu jaunāko informāciju par putnu izplatību un novērtētu pārmaiņas klimata un citu vides apstākļu ietekmē. Projekta rezultāti Eiropas līmenī tiks izmantoti efektīvai putnu aizsardzībai, vides politikas rekomendāciju veidošanai. Apkopojot informāciju par Latvijā novērotajām putnu sugām un to izplatības teritorijām, būs iespējams veikt zinātnisku analīzi un novērtēt, kā mainījusies putnu populācija, kā arī prognozēt vides un klimata pārmaiņas.