«Tas it kā ir sīkums, taču šie sīkumi satek kopā vienā straumē un veido mūsu attiecības,» Laima iezīmē novērotās atšķirības starp latviešu un turku vīriešiem.
Viņi ir individuālisti
Ar Laimu tiekamies īrētajā dzīvoklītī netālu no Arkādija parka, kur viņa ar vīru apmetusies uz īso brīdi, kamēr ieradušies Latvijā. Tās ir notikumiem bagātas dienas - hennas vakars, ko Turcijā tradicionāli rīko pirms kāzu dienas vakarā un kurā piedalās tikai līgavas radinieces, kāzas, vēl jāpaspēj paviesoties Turcijas vēstniecībā Latvijā, saņemt pasi, kurā ierakstīts Laimas jaunais vārds, un vīzas, lai varētu doties uz jaunajām mājām Stambulā. Kamēr mēs, malkojot tēju, runājam par to, kā šai skaistajai un gudrajai sievietei pietrūcis latviešu vīriešos un kas ir tas, kas pēdējos mēnešos licis mirdzēt Laimas acīm un lidot vismaz metru virs zemes, Ahmets datorā pēta bildes no sievas hennas vakara. To vadīja no Turcijas atbraukusī Ahmeta kolēģe - māksliniece un fotogrāfe Nevina Berberoglu.
«Latviešu vīriešiem pietrūkst vēlmes dzīvot kopā,» secina Laima, un viņai ir ar ko salīdzināt, jo, kā pati atzīst, kopš 20 gadu vecuma visu laiku bijusi ar kādu kopā - vīriem, bērniem. «Es taču esmu laba sieva, protu ar visiem sadzīvot,» pakoķetē blondā latviete, kura savu skarbo izteikumu dēļ saukta gan par feministi, gan vīriešu nīdēju. «Tu viņiem ar saviem vārdiem esi olas pārsitusi un vēl gribi dabūt kavalieri?» jautāts Laimai, kad sarunās skarta vīriešu tēma. «Kad izšķīros ar otro vīru, man teica - tagad tu esi brīva, varēsi atpūsties, dzīvot sev. Jā, daļēji tā ir, un tajā brīdī mani šī situācija apmierināja. Pagāja divi gadi, ko es pavadīju, remontējot dzīvokli, meditējot un veidojot mozaīkas, un man tie bija ļoti svētīgi. Kad visu biju pabeigusi, sapratu, ka varu tā tikai dzīvot uz priekšu, bet vai gribu,» atmiņās gremdējās Laima. Viņa sākusi lūkoties apkārt un secinājusi, ka mums ir ļoti brīnišķīgi vīrieši, taču… individuālisti, kuri var ļoti daudz darīt, bet grib dzīvot vieni. Jā, viņiem vajadzīga sieviete un varbūt pat ir vairākas partneres, bet viņiem nevajag mājas, bērnus, atbildību un rūpes par ģimeni.
Laima ievērojusi, ka Latvijā, tāpat kā daudzviet Rietumu pasaulē, tiek kultivētas individuālisma vērtības - gan sievietēm, kurām tiek uzsvērts, ka viņas vienas visu var un kaut kāds nejēga blakus nemaz nav vajadzīgs, gan arī vīriešiem, kuriem laulības, vēlme pēc ģimenes, bērniem un mājas ir kā spļāviens sejā vienpaša personības kultam.
30 punktu tests
Tad Laima apsēdās un uzrakstīja 30 punktus, kādam jābūt viņas mīļotajam vīrietim. Aizsūtījusi šo sarakstu draudzenēm, un viņas ieteikušas to pārskatīt, jo diez vai izdošoties atrast vīrieti, kas varētu tos visus izpildīt. Laima uz to noteikusi: «Ja man kaut kas jāmaina vai jāņem ārā, tad es labāk palieku meitās!» Bet varbūt tā latiņa ir pacelta pārāk augstu un tos punktus tiešām ir vērts pārskatīt? Laima iekarst: «Vai vēlēšanās, lai mans mīļotais vīrietis būtu pretimnākošs manai interesei par dārzkopību, ir pārāk daudz prasīts?»
Tas bijis pirms Ahmeta. Tagad viņa, liekot roku uz sirds, apgalvo, ka, domājot par savu vīru, droši var ķeksīti pievilkt ik vienam sarakstā minētajam punktam. Un Ahmets, sēžot Stambulas dzīvoklī uz balkona, kur zied Laimas stādītās puķes, jūtas kā dārzā un neburkšķ par to, kādus lakstus viņa tajās kastēs sabakstījusi.
Laima atzīst, ka arī pati ir mainījusies un ļoti daudz ko mācījusies savā iepriekšējā dzīvē. «Es atkal nonāku situācijās, kādās jau reiz esmu bijusi, un dzīve gaida - kā es reaģēšu. Bet man jau ir 50, un es jau kaut ko esmu iemācījusies. Agrāk varbūt būtu izmetusi kādu piezīmi, bet šodien es paklusēšu, pielāgošos, meklēšu kompromisu. Slavēju savu vīru,» saka Laima, raugoties Ahmetam acīs.
«Es jau neprasu daudz, tikai esi kopā ar mani, un es būšu kopā ar tevi, iešu uz futbolu, hokeju, gaidīšu kalna pakājē, kamēr tu slēpo. Kad aizeju uz teātri Latvijā, redzu tikai sievietes. Kur ir viņu vīrieši? Turcijā redzu daudz vīriešu, kuri ir kopā ar savām sievām, gādā par savu ģimeni, krāj naudu, lai varētu apprecēties, jo bērni un ģimene viņiem ir pirmajā vietā. Tā dēļ viņi dzīvo,» atsaucoties uz daļu no 30 punktiem savā sarakstā, Laima simboliski atbild uz to, kā viņai pietrūcis latviešu vīriešos.
Kad jautāju Ahmetam, kā, pēc viņa domām, pietrūkst latviešu vīriešiem, viņa skatījums ir ļoti līdzīgs. Viņš gan atzīst, ka nav tiesīgs vērtēt tikai latviešu vīriešus, jo nepazīst viņus, taču lielākā atšķirība starp Rietumu, pie kuriem būtu pieskaitāmi arī latvieši, un Austrumu vīriešiem ir vērtību sistēma. «Rietumos tiek audzināta individuālu personību sabiedrība, kur pirmajā vietā esmu es pats, turpretī Austrumos pirmajā vietā ir ģimenes un kolektīvās vērtības,» norāda Laimas vīrs.