Tiesības piedalīties koru «milžu cīņā» diriģentes Airas Birziņas vadītais Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris izcīnīja 2009. gada rudenī, gūstot uzvaru 41. starptautiskajā kora mūzikas konkursā Tolosā Spānijā. Meiteņu koris no Latvijas tur ieguva gan 1. vietu bērnu koru grupā, gan balvu par labāko basku dziesmas atskaņojumu, gan publikas simpātiju balvu, savukārt galveno balvu (Grand prix) tas izcīnīja sīvā konkurencē ar pieaugušo koriem no Itālijas, Ķīnas, Slovēnijas, Norvēģijas, Francijas, Ungārijas, Vācijas, Austrālijas, Čehijas, Moldāvijas un citām valstīm.
Pasaulē ir daudz konkursu, taču Eiropas Grand prix ir īpašs, jo divu gadu ciklā noskaidro pasaules labāko amatierkori. Vispirms notiek starptautiskie konkursi Areco vai Gorīcijā Itālijā, Debrecenā Ungārijā, Tūrā Francijā, Tolosā Spānijā, Varnā Bulgārijā un Mariborā Slovēnijā, un tikai šo konkursu absolūtos uzvarētājus (Grand prix ieguvējus) - tikai sešus vislabākos korus! - izvirza fināla sacensībai nākamajā gadā. Visā Eiropas koru Grand prix konkursu vēsturē kopš 1988. gada līdz lielajam finālam tikuši tikai daži Latvijas kori: Ave Sol, Dzintars, Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas koris, Jāz. Mediņa mūzikas vidusskolas jauktais koris, Balsis un Kamēr..., kam vienīgajam izdevās arī tikt pie Grand prix.
Pērnruden godpilnajam finālistu sarakstam piebiedrojās Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris. Aira Birziņa ar meitenēm jau kopš janvāra intensīvi gatavoja programmu. Krustu visam pārvilka skarbā dzīves realitāte - nekur neizdevās rast finansiālu atbalstu braucienam. Cerība rukusi līdz ar katru nākamo atteikumu. Nevar pārmest ne privātuzņēmumiem, ne skolai, ne vecākiem, kuru vairums no ģimenes budžeta nespēja atļauties 350 eiro (ceļa un uzturēšanās izdevumu minimums vienai dziedātājai). Tālāk jāatduras pret dzelžaino loģiku: pašvaldība atbalsta tikai notikumus Rīgas pilsētā, savukārt Valsts Kultūrkapitāla fonds neparedz atbalstu amatiermākslai. Izrādās - korim, kas varētu reprezentēt Latviju pasaules koru visaugstākajā līgā, pat nav īsti, kur vērsties. Ļoti trūkst mērķprogrammas vai fonda, kas īstenotu valstisko attieksmi šādos gadījumos.