Vairāki politiķi pieļauj, ka šī spēle maija beigās gaidāmo aizklāto Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir vēl sarežģītāka, un mudina tik bezrūpīgi neuztvert Mārtiņa Bondara (LRA) prezidenta vēlēšanu kampaņu, jo tajā tiek ieguldīti resursi. Pēc šo deputātu domām, M. Bondars var izrādīties tā dēvētais slepenais kandidāts. No trim minētajiem viņš ir vienīgais, par kura izvirzīšanu ir oficiāli paziņots un par kuru aktīvi notiek balsošana arī portāla Manabalss.lv rīkotajā aptaujā, kas arī darot uzmanīgu. Aptaujā nav piedāvāta iespēja izteikties ne par R. Vējoni, ne M. Riekstiņu.
ZZS oficiāli savu prezidenta kandidātu sola paziņot 11. maijā, taču jau pirms svētkiem ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai nosauca pretendentam nepieciešamo īpašību kopumu, kam R. Vējonis precīzi atbilst. Sabiedrība esot izteikusies, ka vēlas prezidentu, kurš ir izgājis uzticības pārbaudi vēlēšanās, ir populārs - «gandrīz vai populārākais ministrs», uzskaitījumu sāka A. Brigmanis. Tāpat no prezidenta tiekot gaidīts, lai viņš būtu «gados nobriedis, bet arī ne pārāk lielā vecumā», starptautiski pazīstams ar pielaidi valsts noslēpumam, labi zinātu valodas un kam nav sveša pieredze tautsaimniecībā. «Mēs virzāmies uz pozitīvu rezultātu, un ZZS būs kandidāts. Ja piedāvāsim cilvēku, kas atbilst nosauktajām prasībām, gribēšu redzēt, kā partneri pamatos, kāpēc par viņu nevarētu balsot,» piebilda A. Brigmanis, kurš otrdien apstiprināja, ka ZZS nostājā nekas brīvdienās nav mainījies. Taču viņa teiktajā bija jūtamas šaubas par visu triju partiju atbalstu ZZS izvēlei. Tādā gadījumā Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK var nominēt katra savu personu, kas Vienotībai, visticamāk, būtu Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.
Ja koalīcija nevienojas, samazinās ikvienas partijas pretendenta izredzes. Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, kuru amatā vēlas redzēt Nacionālā apvienība, visticamāk, nepiekristu piedalīties šādā sacensībā, liecina viņa teiktais intervijās. Uz vaicāto, vai NA varētu E. Levitu nominēt, zinot, ka ZZS par viņu nebalsos, NA frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš atbildēja, ka to noteikšot situācija un paša E. Levita viedoklis. Iepriekš R. Vējonim nebija ZZS sabiedroto Latvijai un Ventspilij atbalsta, bet lēmumu nosaka vairākums. Taču tas arī rada aizdomas, vai turpmākais process būs tik vienkāršs. Uz vaicāto, vai Vienotība varētu atbalstīt R. Vējoni, tās deputāti par viņu neformāli izteicās pozitīvi. G. Bērziņš bija rezervētāks, taču uz jautājumu par attieksmi, ja izvēle ir starp M. Riekstiņu un R. Vējoni, atbildēja, ka viņa skatījumā «Raimonda Vējoņa īpašību kopums ir pārāks».
Vairāki koalīcijas pārstāvji pieļauj, ka var nonākt līdz M. Riekstiņam kā kompromisam, ja partijas nevienojas par prezidentu no sava vidus. Pagājušajā nedēļā Briselē ar M. Riekstiņu tikās gan Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, gan Kārlis Seržants (ZZS), kuriem katram atsevišķi ar viņu bija neformāla saruna. Abi politiķi pēc atgriešanās pieļāva, ka M. Riekstiņš varētu piekrist kandidēt, ja tiks uzrunāts. K. Seržantam gan bijis iespaids, ka diplomāts pret «šādu iespēju izturas ļoti uzmanīgi». Arī Dienai M. Riekstiņš atbildēja: «Saprotu jūsu interesi, bet no manas puses nekādu jaunumu nav. Partijas tagad konsultējas, un visas atbildes jāmeklē Saeimā. Šobrīd nav zināms, kāda būs situācija kandidāta meklējumos, vai uzrunās, kas uzrunās.» Tā varētu būt zināma problēma, jo Vienotībai nav izdevīgi izvirzīt M. Riekstiņu, - tad ZZS rindās var pastiprināties ambīcijas uz premjera amatu, ja reiz prezidentu izraugās Vienotība. Arī ZZS šī paša iemesla dēļ nebūtu ieinteresēta to darīt, jo tad mazinās viņu cerības vadīt valdību - tās sarūk arī tad, ja par prezidentu kļūst R. Vējonis. No G. Bērziņa sacītā neradās pārliecība, ka NA vispār būtu noskaņota balsot par M. Riekstiņu. Lai kādu kandidātu nesaistītu ar konkrētu partiju, ir iespēja viņu izvirzīt deputātiem no vairākiem politiskajiem spēkiem.
Tikmēr M. Bondars turpina prezidenta vēlēšanu kampaņu un ir ieguvis arī atbalstu portāla MansPrezidents.lv aptaujā. Tieši tāpēc atsevišķiem Vienotības politiķiem radušās aizdomas, vai M. Bondars nav kandidāts, par kuru kāds no partneriem var vienoties ar opozīciju. Jāatgādina, ka arī mazākā opozīcijas partija No sirds Latvijai ir izvēlējusies savu prezidenta kandidātu Gunāru Kūtri. Uz jautājumu, vai M. Bondars pieļauj, ka varētu kļūt par Valsts prezidentu, viņš Dienai atbildēja: «Jā, es to pieļauju. Citādi es nebūtu piekritis kandidēt.» Pirmajā kandidātu izvirzīšanas dienā, 19. maijā, Latvijas Reģionu apvienība oficiāli pieteiks M. Bondaru prezidenta vēlēšanām. LRA frakcijā pašlaik ir septiņi balsstiesīgi deputāti.