Arī pērn jūlija sākumā lietavu laikā applūda vairākas Rīgas ielas. Amatpersonas bija vienisprātis - lietus gāzis par stipru, taču arī kanalizācijas kolektoru uzturētāji nav bijuši uzdevuma augstumos. Tika izdarīti secinājumi, veikts iepirkuma konkurss, noslēgts līgums ar firmu Binders un Arčers, kura par 2,27 miljoniem latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, apņēmās līdz pat 2014. gada beigām rūpēties par lietus ūdens kanalizācijas sistēmas maģistrālo kolektoru un sūkņu staciju uzturēšanu kārtībā. Jādomā, kaut ko no līgumā paredzētajiem ielu applūšanas pasākumiem iepirkuma konkursa uzvarētāji arī ir veikuši, taču svētdien, kad Rīgu atkal skāra lietusgāzes, ar to izrādījās nepietiekami.
Protams, daļēji šo faktu varētu skaidrot ar to, ka jau atkal īsā brīdī lietus mākoņi pār galvaspilsētu nogāza vairāk nekā pusmēneša normu - 48 mm - un kolektori vienkārši nespēja norīt daudzās ūdens tonnas, ko māte daba izlēja pār izslāpušo zemi. Var jau noplātīt rokas un lieku reizi nopūsties, ka dabas kaprīzes iedabūt būvnormatīvos un citos normatīvos ir nepateicīgs uzdevums. Tomēr jautājums par preventīviem pasākumiem paliek atklāts - lietusgāžu stiprumu iepriekš paredzēt nevar, tomēr tas, ka spēcīgas vēja brāzmas mēdz nogāzt dažus iztrupējušus kokus vai vismaz koku zarus, ir vispārzināms fakts. Svētdien par lūstošu koku upuriem krita divi Rīgas satiksmei piederoši transportlīdzekļi, daudzviet lūstoši koki pārrāva vadus.
Tieši lūstoši koki vētras laikā apdraud iedzīvotāju dzīvību krietni vien vairāk nekā milzīgās peļķes. Tādēļ, lemjot par preventīvajiem pasākumiem, uzmanība jāpievērš gan kanalizācijas kolektoru spējai aprīt lietusūdens tonnas, gan arī liepām, gobām, papelēm un citiem kokiem, kuri vienā acumirklī no CO2 rijējiem un pilsētas rotas var pārtapt par paaugstinātas bīstamības objektiem.