Lai nākamvasar mēs piedzīvotu XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV Deju svētkus, lielākie sagatavošanās darbi jāpaveic šogad, - no svētku koncepcijas un programmas līdz koru un deju kolektīvu skatēm, kas, protams, maksās ne vien pašaizliedzīgo entuziastu laiku un enerģiju, bet arī naudu.
Ap 100 tūkstošiem cilvēku visā Latvijā šobrīd gatavojas šiem pasaulē unikālajiem svētkiem, un, visticamāk, šie ļaudis būs izšķirošs arguments tam, lai «griezēji» pirms darīšanas padomātu vismaz septiņas reizes. Tuvākajos mēnešos jāapstiprina svētku «idejiskais rāmis», valdībai jāieceļ svētku padome, kas vēlāk apstiprinās Dziesmu un deju svētku koncepciju un programmu. Svētku noslēguma koncerta mākslinieciskajai vadītājai diriģentei Airai Birziņai pieder ideja saistīt šos svētkus ar vārda «Līgo» plašo un dziļo nozīmi.
Nezaudēt «jaudu»
«Tik smagi mums nav gājis vēl nekad. Pat deviņdesmito gadu sākumā tā nebija. Ir grūti saprast, ko mēs šādos apstākļos varēsim dabūt augšā,» saka Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) vadītāja Dace Melbārde. Viņa pateicas milzīgam entuziasmam un mīlestībai pret šiem svētkiem, kas īpaši jūtams laukos. «Cilvēki nav no tā gatavi atteikties, jo tas ir viņu dzīvesveids.»
No svētku sagatavošanai šogad nepieciešamajiem aptuveni 400 tūkstošiem latu «nosegti» pagaidām ir ap 280 tūkstošiem (200 tūkstoši no šīs summas ir Latvijas dzelzceļa ziedojums). Kopējais svētku budžets vēl top, bet nākamā gada budžetā būs jārēķinās ar aptuveni 3,5 miljoniem latu (viens miljons būs mērķdotācija pašvaldībām), kas ir par aptuveni diviem miljoniem mazāk par 2008. gada svētku izmaksām. Jomas, kur organizatori centīsies ietaupīt, ir mazāks jaundarbu skaits un vienkāršoti tehnoloģiskie risinājumi pasākumos.
Apzinoties, ka naudas ir un būs mazāk, Dziesmu un deju svētku organizatoru pienākums ir nepazaudēt šo svētku īpašo misiju, atgādinot par mūsu kultūras daudzveidību gan sev pašiem, gan pasaulei. D. Melbārde uzsver, ka atšķirībā no līdzīgiem svētkiem Lietuvā un Igaunijā Latvijā šie ir daudz vērienīgāki nacionālās kultūras identitātes svētki, kur iekļaujas gan profesionāli, gan tautas mākslas kolektīvi.
Starta šāviens Latvijas simtgadei
Pirmoreiz visai svētku nedēļai būs viens galvenais svētku režisors, - par to kļuvis šajā jomā krietni pieredzējušais Uģis Brikmanis. Viņš šobrīd strādā pie pasākumu programmas izveides, taču jau tagad režisoram ir skaidra svētku konceptuālā iecere, kas balstās vārdos «Gaisma Līgo Latvijā». «Tie ir latviskās kultūras atjaunināšanās svētki, kas iekļauj valodu, dziesmu, deju, instrumentālo mūziku, vizuālās mākslas - dzīvā tautas radošā gara visplašākās izpausmes,» norāda U. Brikmanis. «Mēs to redzam kā nācijas attīrīšanās ceļu caur dziesmu, kas simboliski kļūs arī par starta šāvienu nākamajiem dziesmu svētkiem un Latvijas valsts simtgadei 2018. gadā,» piebilst D. Melbārde. «Tas ir brīdis, kad tautā jāmainās akcentam no izklaides uz svētku svētīšanu šī vārda dziļākajā nozīmē,» - tā A. Birziņa, kura aicina arī skatītājus pret svētkiem izturēties atbildīgi, pārdomājot, ko no tiem sagaida.
Svētku noslēguma koncerta ideja izteikta vārdos «Līgo, - lai top!», - rakstniece Nora Ikstena veido scenāriju, balstoties uz A. Birziņas ieceri, kuras veidošanā piedalījies arī diriģents Ivars Cinkuss. Noslēguma koncerta koncepcija ir iecerēta trīs daļās: Dabas rits; Jāņu vakars. Svētku svinēšana; Saules (gaismas) sagaidīšana. Scenogrāfiski koncerts norisināsies Ivara Mailīša veidotā simboliskā kalnā, pār kuru Līgo rituāla gaitā pārvietojas saules gaisma. Koncertu iecerēts veidot iespējami vienkārši, bez vērienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, saka N. Ikstena.
Deju lieluzveduma koncepciju konkursā uzvarēja Jāņa Purviņa un Jāņa Ērgļa iecere ar nosaukumu Tēvu laipas, kas veidos stāstu par latvieti, piedāvājot izdejot latviskās vērtības kā deviņas laipas. Trešā koncepcija attiecas uz pūtēju orķestru dižkoncertu, un šeit konkursā par labāko pagājušā gada decembrī atzīta autoru grupas Gunta Kumačeva, Jāņa Puriņa, Raita Ašmaņa, Egona Salmaņa, Artūra Maculēviča, Pētera Vilka iecere ar nosaukumu Novadu stāsti.
Četri ieskaņas svētki jau šogad
2012. būs nozīmīgākais gads Dziesmu un deju svētku tapšanā, kad jāveic lielākie sagatavošanās darbi, to skaitā kopā ar pašvaldībām jānoorganizē četri reģionālie Dziesmu svētki katrā novadā, kas iecerēti šāgada vasarā. «Dziesmu svētki nav tikai Rīga, tiem jāsasniedz pēc iespējas vairāk ļaužu. Arī tiem, kuri uz Rīgu neatbrauks un biļeti atļauties nevarēs,» uzsver D. Melbārde.
No marta līdz maijam visā Latvijā notiks koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru, vokālās mūzikas kolektīvu un amatierteātru skates. Kopumā svētku gatavošanās procesā iesaistīti vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā 394 kori un 544 tautas deju kolektīvi. Šobrīd vēl neatrisināts ir jautājums par koru, deju kolektīvu un citu svētku tapšanā iesaistītu kolektīvu vadītāju atlīdzību, kas jāmaksā par gatavošanos svētkiem. Pašlaik šīs naudas izmaksa saistīta ar katras pašvaldības iespējām, bet KNMC gatavo kritērijus šīs atlīdzības izmaksai mērķdotācijas veidā no valsts budžeta, sākot no šā gada septembra.
Jaunums 2013. gada svētku kontekstā būs Dziesmu un deju svētku padomes paplašināšana, iesaistot pašvaldību un NVO pārstāvjus. Svētku padomei šoreiz būs arī mākslinieciskās padomes funkcijas. «Skaidrībai par visu jābūt februārī,» norāda D. Melbārde.