Kautrīga avantūriste
«Skolā biju ļoti viduvēja, ar zemu pašvērtējumu, kautrīga,» stāsta tagad enerģiskā uzņēmēja. Sakritis tā, ka strādāt Diānu paaicināja jau 17 gadu vecumā - kā 4. klases audzinātāju Rīgas 1. kristīgajā skolā. Tolaik skolotājiem augstākā pedagoģiskā izglītība vēl nebija obligāta. Arī darbā Strazdumuižas neredzīgo un vājredzīgo bērnu internātskolā Diāna nokļuva, atsaucoties uzaicinājumam. «Es bieži metos avantūrās. Kā tikt galā, sāku domāt pēc tam,» viņa saka un stāsta par vēl vienu avantūru - trīs mēnešu auklītes darbu kādā ģimenē Austrijā. Pēc atgriešanās mājās Diāna iestājās Latvijas Kristīgajā akadēmijā (LKrA) sociālā darbinieka - teologa programmā, taču «pabeidzu un tā arī nesapratu, ko dzīvē gribu darīt».
Lai gan skolā Diāna bija mācījusies vācu valodu, iestājeksāmeni LKrA piespieda apgūt arī angļu valodas pamatus. Pamatīgāk viņa angļu mēlē ielauzījās apmaiņas programmā ASV, kur gadu gan studēja ētikas filozofiju, gan auklēja bērnus. Bija grūti, lielas ilgas pēc Latvijas, taču «jutu, ka mainos» - tā, pēc Diānas domām, pietrūka mājās palikušo draugu dzīvē. Meklējot iespējas atrast savu ceļu un paplašināt redzesloku, no ASV Diāna pa taisno aizbrauca uz Londonu, tomēr pēc pusgadu ilga viesmīles darba un valodas kursiem atgriezās dzimtenē. «Piedodiet par tiesāšanu, bet citur tie cilvēki šķita tādi tukši, virspusēji...»
Pašai savi kursi
Redzējusi pasauli, Diāna bija ar jūru līdz ceļiem. «Sapratu - man nav nekā neiespējama! Biju apņēmusies iet studēt MBA. Bet tad mana angļu valodas skolotāja teica: vai tu labāk gribi būt laimīga skolotāja (bijām runājušas, ka es varētu tāda būt) vai nelaimīga biznesmene? Padomā! Un es padomāju.» Diāna sāka pasniegt angļu valodu kursos Bauskā, lai gan drīz no turienes aizgāja, jo nepatika konveijera princips. Iestājās angļu valodas pedagogos LU, pasniedza privātstundas. Piedzima vecākā meita Grēta, un dzima arī ideja par pašai saviem valodas kursiem, kur īstenot savu mācīšanas pieeju. «Esmu radoša, mani kaitina vienmuļība,» saka Diāna un piebilst, ka valodas nodarbībās spontāni uzplaukušām diskusijām ir gatava upurēt obligātos topikus un tempu, kādā tie pēc kursu programmas būtu jāapgūst.
Kursu organizēšanu Diāna gan sāka bez izpratnes par to, kā tas darāms. Taustoties kļuva par pašnodarbināto, noīrēja telpas Ādažu un Carnikavas skolās. Ziemas spelgonī līmēja uz ielu stabiem sludinājumus par saviem kursiem un vienīgo cilvēku, kas tiem sākumā pieteicās, pat bija gatava uz nodarbībām atvest ar savu veco opeli. Tomēr apmācāmo pulciņš izauga. «Šis darbs astoņus gadus nodrošināja maizi manai ģimenei, varēju vēl vecākiem palīdzēt. Viņiem arī esmu ļoti pateicīga par atbalstu,» Diāna rezumē. Mācījusi gan lielus, gan mazus, rīkojusi tematiskus un «angliskus» laivu braucienus, vasaras nometni, ballītes - Sauna party, Dentists party. Tiesa, pašai ritms bijis vājprātīgs - no rīta studijas Imantā, pa dienu bērnu angļu valodas grupiņa Mežciemā, vakarā pieaugušo grupas Ādažos, ap 22.00 mājās - nolikt gulēt abas meitiņas un ķerties pie studiju darbiem.
Zīmes un pasakas
Pēc astoņiem gadiem Diāna juta - vajag pārmaiņas. Tieši tobrīd strauji auga pieprasījums pēc viņas kursiem bērniem. Diāna sadūšojās un tos pārvērta par angļu valodas skolu International English, slēdza līgumus par mācīšanu padsmit bērnudārzos, pieņēma darbā veselu skolotāju komandu. Pieaugušo apmācība gan apsīka.
Diāna neslēpj, ka viņas biznesa finanšu puse tolaik tomēr bija visai diletantiska un tas noveda pie bīstamām sekām. Tika algots grāmatvedis finansists, bet Diāna naudas plūsmai pati nesekoja, uzņēmums komplektā ar straujo paplašināšanos arī strauji iebrauca mīnusos, plus daudzi vecāki krīzes dēļ par savu bērnu nodarbībām palika nesamaksājuši. Situāciju glāba Diānas jaunais kompanjons Modris Dzelstiņš, kas kļuva par uzņēmuma izpilddirektoru. Drīz vien Diānas skola tika reģistrēta kā izglītības iestāde. Tas diktēja augstākas prasības, arī pati Diāna sāka ieviest kvalitātes kritērijus. «Tas maniem skolotājiem nepatika, liela daļa aizgāja.»
Taču tagad grūtību kalns sācis rukt. Galvenais skolas mērķis esot celt apmācību kvalitāti, ieviest sakārtotību un sistēmu. Diāna atzīst, ka tas viņai - radošai pedagoģei - vēl jāmācās. «Sākot kādu jaunu ideju, bet to neizkontrolējot un neieliekot rāmjos, nenosakot sagaidāmo rezultātu, tā bieži vien vēršas pret tevi,» Diāna pamato. Skolā nu strādā deviņi skolotāji, kas māca gan angļu, gan franču valodu apmēram 500 bērniem no trīs līdz 11 gadu vecumam dažādos Rīgas un Pierīgas bērnudārzos un sākumskolās, turklāt ar īpašām, pašu izstrādātām metodēm - izmantojot zīmju valodu, kas aktivizē attiecīgos smadzeņu centrus, un pasakas. Patlaban detaļās tiek izstrādāta šīs pieejas metodika, un nākotnē Diāna apņēmusies tajā dalīties - apmācīt citus angļu valodas skolotājus. Jau tagad notiek semināri arī vecākiem, izveidota īpaša mācību vietne internetā. Tāpat Diānas skola aktīvi meklē jaunus kolēģus - pat pedagoģijas studentus, kurus izglītības sistēma vēl nav sabojājusi, padarījusi par «sausiņiem».