Cerības nepiepildījās
Informāciju par to, ka luterāņi nekustamo īpašumu tirgū piedāvās īpašumus 20 miljonu latu vērtībā, 2008. gada februārī sniedza toreizējais Virsvaldes sekretārs Artis Eglītis, kurš atbildēja par LELB saimniecisko dzīvi. Viņš šā gada 24. martā atkāpās no amata pēc Rīgas, Kandavas, Bauskas prāvestu iecirkņu un visas Daugavpils diecēzes mācītāju konventu un sapulču rezolūcijām, kurās garīdznieki izteica neapmierinātību ar LELB Virsvaldes vadības saimnieciski ekonomisko darbību. Pirms diviem gadiem lielākā daļa mācītāju atbalstīja sadarbības plānu ar Misūri Sinodes baznīcu ASV, kas solīja atalgojuma fondam sagādāt Ls 30 milj. Plāns paredzēja LELB Virsvaldes rokās koncentrēt 30% luterāņu draudžu īpašumu Latvijā, kurus pārdodot cerēja ne tikai iegūt 20 miljonus latu, bet vēl 10 miljonu ieņēmumus prognozēja no īres maksas. Pēc tam 80% no iegūtajiem līdzekļiem bija plānots nodot ASV Misūri Sinodes apsaimniekošanā, kas tos investētu dažādos finanšu tirgos visā pasaulē, bet 20% - noguldīt Latvijas finanšu uzņēmumos. Tajā pašā 2008. gadā LELB sinode lēma aizņemties no jau minētās Misūri Sinodes baznīcas 3 milj. dolāru, lai sāktu izmaksāt vienotās algas. Šo aizdevumu LELB jāsāk atmaksāt 2012. gadā. Diemžēl cerību burbulis plīsa. Nekustamā īpašuma tirgus straujā apsīkuma dēļ gandrīz nevienu īpašumu pārdot neizdevās, nauda kasē neienāca, to nekur neieguldīja, bet aizņēmuma summa strauji izsīka. Uz laiku ieceltais Virsvaldes sekretāra p.i. Guntars Dimants, kuru 10. aprīlī plānots konsekrēt par bīskapu, atzīst, ka līdz jūnijam mācītāju algām nauda sanāk un LELB vadību varēs algot arī turpmāk. Tomēr viņš atzīst - no jūlija nāksies katrai draudzei pašai gādāt par mācītāju atalgojumu.
Uz šo lietu vajadzētu skatīties bez ažiotāžas, uzskata LELB arhibīskaps Jānis Vanags: «Draudzes pašas ir maksājušas algu saviem mācītājiem vismaz pēdējos septiņdesmit gadus, un visu šo laiku mācītāji kalpoja vairākās draudzēs. Astoņdesmito sākumā es pats kalpoju piecās, bet mans kolēģis mācītājs Pārpucis - četrpadsmit draudzēs. Ar visu to vidējā mēnešalga mācītājiem 2006. gadā bija 98 lati. Kad baznīcas īpašumu vērtība sakāpa mākoņos, likās mērķtiecīgi tos izmantot, lai mācītājiem pieliktu pie algas un atbrīvotu viņus no pārslodzes un vajadzības piepelnīties. Gandrīz divus gadus tas arī izdevās.»
Piesardzīgs optimisms
Atgriezties pie algas, ko draudzes saviem mācītājiem maksāja iepriekš, nav vienkārši, daudzos gadījumos tas pat ir ļoti sāpīgi, atzīst J. Vanags. «Šobrīd mums jāizvērtē, kuras draudzes patiešām nespēj maksāt, un tām jāiet palīgā. Kaut kādi līdzekļi vēl kopīgajā fondā ienāk, un arī lielās draudzes ir izteikušas gatavību palīdzēt mazajām. Īpašumi, ko draudzes atvēlēja atalgojuma fondam, joprojām ir baznīcas rīcībā. Kad tirgus sakustēsies, varam mēģināt projektu turpināt. Sinode arī var nolemt, ka kopīgā atalgojuma sistēma turpmāk nav vajadzīga un ka īpašumiem jāatgriežas pie draudzēm. Faktiski tie joprojām arī pieder draudzēm. Ir tikai noslēgtas vienošanās par īpašuma izmantošanu kopīgajām atalgojuma vajadzībām. Taču tas jālemj sinodei,» norāda arhibīskaps. G. Dimants gan šaubās, vai LELB jebkad atgriezīsies pie tik vērienīga plāna, kāds tas bija sākumā.
Iecirkņu prāvesti, kas rosināja Arta Eglīša atkāpšanos, tagad situāciju komentē visai atturīgi. «Rīgā draudzes ir dažādas, mazo draudžu nav tik daudz kā laukos. Mūsu satraukums nav par to, ka nevarētu izdzīvot, bet ir jādomā par cilvēkiem, kam situācija ir daudz sliktāka. Tā lieta varēja būt savādāk darīta, un tad nebūtu tāda situācija kā šobrīd,» uzskata Rīgas iecirkņa prāvests Linards Rozentāls. «Kaut ko jau izdomāsim. Es jau sākumā biju no tiem, kas bija pietiekami skeptiski. Pasaulē ir pietiekami daudz problemātiska materiāla, no kā Dievs daudz laba izdara,» apcerīgi noskaņots Bauskas iecirkņa prāvests Aivars Siliņš, gan atzīstot, ka draudzēm ir problēmas arī ar nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu.
G. Dimants sola, ka neviens mācītājs netiks atlaists, bet LELB jau atteikusies no vikāriem. Garīdznieku atalgojums gan ir visai aptuvens jēdziens, jo iepriekš LELB pārstāvji atzina, ka nekādā veidā netiek reglamentēts ziedojumu apjoms par kāzu, kristību vai bēru ceremoniju vadīšanu. G. Dimants neplāno LELB saimnieciskos jautājumus risināt ilgtermiņā, cerot, ka Virsvaldi vadīt piekritīs kāds cits garīdznieks. Nāksies arī iecelt jaunu Virsvaldes prezidiju, kas atkāpies tūlīt pēc A. Eglīša atlūguma.