Viņš tomēr nevarēja atbildēt uz jautājumu, ko uzdeva Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, - cik cilvēku, pateicoties plānā iekļautajiem pasākumiem, ir atgriezušies Latvijā. Šāda reģistra nav arī Dienas aptaujāto pašvaldību rīcībā.
Reemigrācijas plāns bija sagatavots laika periodam no 2013. gada līdz 2016. gadam. Ekonomikas ministrijas pārstāvis O. Barānovs pieļauj, ka nākotnē tautsaimniecības attīstības iespaidā arī migrācijas tendences varētu mainīties pozitīvā virzienā. Emigrējušo atgriešanos var veicināt iespēja atrast darbu ar pienācīgu atalgojumu. Tad vidējam atalgojumam esot jābūt vismaz uzņemošās valsts minimālās algas līmenī. EM piedāvātā informācija liecina, ka 2015. gadā minimālā alga Īrijā bijusi 1462 eiro mēnesī, bet vidējā alga Latvijā - 818 eiro, Lietuvā - 712 eiro, Igaunijā - 1065 eiro.
Jāmeklē koordinators
Jau otro nedēļu reemigrācijas plāns ir Saeimas komisiju darba kārtībā. Pirms nedēļas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to apsprieda kopā ar Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju. Tas galvenokārt bija saistīts ar jaunā Repatriācijas likuma projektu, jo ir ierosinājums paplašināt to personu loku, uz kurām attiecināt repatrianta statusu, lai to varētu saņemt arī personas, kuras no valsts ir aizbraukušas pēc 1990. gada 4. maija. Tad arī šie cilvēki pēc atgriešanās varētu pretendēt uz materiālo atbalstu un cita veida palīdzību. Politiķiem ir jāvienojas, kad personai jābūt izceļojušai, lai tai varētu piemērot repatrianta statusu.
Reemigrācijas plāna īstenošanas pēdējā gadā ir konstatēta būtiska tā problēma, kuru minēja arī O. Barānovs. Plāna ieviešanu kavējis ļoti plašais - vairāk nekā desmit - iesaistīto ministriju un institūciju skaits. Portālā Latvija.lv var saņemt konsultācijas par pārcelšanās iespējām. Informācija par vakancēm ir pieejama Nodarbinātības valsts aģentūras interneta vietnē. Taču nav vienas vietas, kur aizbraukušie varētu iegūt visu informāciju un palīdzību. O. Barānovs pieļāva, ka šāda koordinējošā iestāde varētu būt Pārresoru koordinācijas centrs. Lolita Čigāne (Vienotība) rosināja uzklausīt Valsts kancelejas viedokli, «jo ir pienācis brīdis šo darbību koordinēt». Pēc deputātes domām, būtu svarīgi izveidot arī ārvalstīs studējošo Latvijas jauniešu datubāzi, «lai zinātu, kur meklēt cilvēkus nozīmīgiem amatiem».
Saeimas Preses dienests informē, ka Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien arī Ieva Birka, kura veikusi pētījumu par reemigrāciju, konstatējusi, ka ASV un Kanādā dzīvo jauni latviešu izcelsmes cilvēki, kuri apsvērtu iespēju pārcelties uz Latviju, bet to kavē informācijas trūkums par reemigrāciju un dubultpilsonības saņemšanas iespējām.
Zināmi tikai aktīvākie
Jau rudenī Ekonomikas ministrija aicināšot valdību sākt reemigrācijas plāna izvērtēšanu. A. Brigmanis uzskata, ka ir ļoti svarīgi noskaidrot, kāds no šī dokumenta ir ieguvums, un ar pašvaldību palīdzību noskaidrot, cik cilvēku ir atgriezušies. Taču, sazinoties ar vairākām pašvaldībām, Diena konstatēja, ka tām nav šāda reģistra. Auces novadā dzīvo 8000 iedzīvotāju. Domes priekšsēdim Gintam Kaminskim (ZZS) esot informācija par aktīvākajiem cilvēkiem, to viņš uzzinājis, personīgi satiekoties vai ar citu cilvēku starpniecību. «Mums tāda reģistra nav,» Dienai atzina pašvaldības vadītājs. Taču no ārzemēm regulāri kāds atgriežoties - viens sākot celtniecības biznesu, cits turpinot darbu vecāku zemnieku saimniecībā.
Arī Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs (Vienotība) zinot tikai tos atbraucējus, kuri pašvaldībā interesējušies par iespējām sākt biznesu vai izglītības jautājumiem, kas joprojām esot viena no lielākajām problēmām, «jo 2. klase Anglijā nav tas pats, kas 2. klase Latvijas skolā». Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts Saeimas komisijas sēdē ierosināja organizēt ārzemēs dzīvojošo bērniem tālmācības programmas, lai viņi jau pirms atgriešanās varētu mācīties arī latviešu valodu.
Cēsu mērs pieļāva, ka pašvaldība var apzināt tos cilvēkus, kuri maina deklarēto dzīvesvietu, tas ļauj konstatēt izceļošanu un atgriešanos. Taču ne visi pārdeklarējoties. «Tāpēc mēs tikai sajūtu līmenī varam pateikt, kāda ir situācija,» atzina J. Rozenbergs. Pašvaldībām arī esot ierobežotas iespējas palīdzēt atbraucējiem ar pajumtes nodrošināšanu. Ja šīm personām būtu repatrianta statuss, dome varētu palīdzēt dzīvesvietas meklējumos. To pirms nedēļas Saeimas komisiju kopsēdē minēja arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, kura sazinājusies ar vairākām pašvaldībām - tām būtu brīvi dzīvokļi, bet likums liedzot tos piedāvāt atbraucējiem.