Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Mājās nesauc, bet palīdz

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis nav aicināt ārpus valsts dzīvojošos tautiešus nekavējoties atgriezties Latvijā, bet gan palīdzēt tiem, kuri vēlas braukt mājās. Tā plāna būtību Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā trešdien raksturoja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs.

Viņš tomēr nevarēja atbildēt uz jautājumu, ko uzdeva Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, - cik cilvēku, pateicoties plānā iekļautajiem pasākumiem, ir atgriezušies Latvijā. Šāda reģistra nav arī Dienas aptaujāto pašvaldību rīcībā.

Reemigrācijas plāns bija sagatavots laika periodam no 2013. gada līdz 2016. gadam. Ekonomikas ministrijas pārstāvis O. Barānovs pieļauj, ka nākotnē tautsaimniecības attīstības iespaidā arī migrācijas tendences varētu mainīties pozitīvā virzienā. Emigrējušo atgriešanos var veicināt iespēja atrast darbu ar pienācīgu atalgojumu. Tad vidējam atalgojumam esot jābūt vismaz uzņemošās valsts minimālās algas līmenī. EM piedāvātā informācija liecina, ka 2015. gadā minimālā alga Īrijā bijusi 1462 eiro mēnesī, bet vidējā alga Latvijā - 818 eiro, Lietuvā - 712 eiro, Igaunijā - 1065 eiro.

Jāmeklē koordinators

Jau otro nedēļu reemigrācijas plāns ir Saeimas komisiju darba kārtībā. Pirms nedēļas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to apsprieda kopā ar Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju. Tas galvenokārt bija saistīts ar jaunā Repatriācijas likuma projektu, jo ir ierosinājums paplašināt to personu loku, uz kurām attiecināt repatrianta statusu, lai to varētu saņemt arī personas, kuras no valsts ir aizbraukušas pēc 1990. gada 4. maija. Tad arī šie cilvēki pēc atgriešanās varētu pretendēt uz materiālo atbalstu un cita veida palīdzību. Politiķiem ir jāvienojas, kad personai jābūt izceļojušai, lai tai varētu piemērot repatrianta statusu.

Reemigrācijas plāna īstenošanas pēdējā gadā ir konstatēta būtiska tā problēma, kuru minēja arī O. Barānovs. Plāna ieviešanu kavējis ļoti plašais - vairāk nekā desmit - iesaistīto ministriju un institūciju skaits. Portālā Latvija.lv var saņemt konsultācijas par pārcelšanās iespējām. Informācija par vakancēm ir pieejama Nodarbinātības valsts aģentūras interneta vietnē. Taču nav vienas vietas, kur aizbraukušie varētu iegūt visu informāciju un palīdzību. O. Barānovs pieļāva, ka šāda koordinējošā iestāde varētu būt Pārresoru koordinācijas centrs. Lolita Čigāne (Vienotība) rosināja uzklausīt Valsts kancelejas viedokli, «jo ir pienācis brīdis šo darbību koordinēt». Pēc deputātes domām, būtu svarīgi izveidot arī ārvalstīs studējošo Latvijas jauniešu datubāzi, «lai zinātu, kur meklēt cilvēkus nozīmīgiem amatiem».

Saeimas Preses dienests informē, ka Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien arī Ieva Birka, kura veikusi pētījumu par reemigrāciju, konstatējusi, ka ASV un Kanādā dzīvo jauni latviešu izcelsmes cilvēki, kuri apsvērtu iespēju pārcelties uz Latviju, bet to kavē informācijas trūkums par reemigrāciju un dubultpilsonības saņemšanas iespējām.

Zināmi tikai aktīvākie

Jau rudenī Ekonomikas ministrija aicināšot valdību sākt reemigrācijas plāna izvērtēšanu. A. Brigmanis uzskata, ka ir ļoti svarīgi noskaidrot, kāds no šī dokumenta ir ieguvums, un ar pašvaldību palīdzību noskaidrot, cik cilvēku ir atgriezušies. Taču, sazinoties ar vairākām pašvaldībām, Diena konstatēja, ka tām nav šāda reģistra. Auces novadā dzīvo 8000 iedzīvotāju. Domes priekšsēdim Gintam Kaminskim (ZZS) esot informācija par aktīvākajiem cilvēkiem, to viņš uzzinājis, personīgi satiekoties vai ar citu cilvēku starpniecību. «Mums tāda reģistra nav,» Dienai atzina pašvaldības vadītājs. Taču no ārzemēm regulāri kāds atgriežoties - viens sākot celtniecības biznesu, cits turpinot darbu vecāku zemnieku saimniecībā.

Arī Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs (Vienotība) zinot tikai tos atbraucējus, kuri pašvaldībā interesējušies par iespējām sākt biznesu vai izglītības jautājumiem, kas joprojām esot viena no lielākajām problēmām, «jo 2. klase Anglijā nav tas pats, kas 2. klase Latvijas skolā». Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts Saeimas komisijas sēdē ierosināja organizēt ārzemēs dzīvojošo bērniem tālmācības programmas, lai viņi jau pirms atgriešanās varētu mācīties arī latviešu valodu.

Cēsu mērs pieļāva, ka pašvaldība var apzināt tos cilvēkus, kuri maina deklarēto dzīvesvietu, tas ļauj konstatēt izceļošanu un atgriešanos. Taču ne visi pārdeklarējoties. «Tāpēc mēs tikai sajūtu līmenī varam pateikt, kāda ir situācija,» atzina J. Rozenbergs. Pašvaldībām arī esot ierobežotas iespējas palīdzēt atbraucējiem ar pajumtes nodrošināšanu. Ja šīm personām būtu repatrianta statuss, dome varētu palīdzēt dzīvesvietas meklējumos. To pirms nedēļas Saeimas komisiju kopsēdē minēja arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, kura sazinājusies ar vairākām pašvaldībām - tām būtu brīvi dzīvokļi, bet likums liedzot tos piedāvāt atbraucējiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?