Liepājas mērs Uldis Sesks pilsētas panākumus māju siltināšanas ziņā skaidro ar pašu iedzīvotāju ieinteresētību sakārtot savus īpašumus un vēlmi ietaupīt līdzekļus, kas jāmaksā par apkuri. Pašvaldībai lielāka loma bijusi vien sākotnēji, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) savu atbalsta programmu vēl nebija sākusi.
«Tolaik, ap 2008.-2009. gadu, pašvaldība rīkoja projektu konkursu un no pilsētas budžeta sedza līdz 30% no mājas siltināšanas izmaksām. Tā šī kustība tika aizsākta, un pēc LIAA atbalsta programmas sākšanas liepājniekiem tas vairs nebija nekas svešs,» skaidro U. Sesks.
Tiesa gan, U. Seska ieskatā pašvaldība ir rādījusi labu piemēru, nosiltinot teju visas pašvaldības īpašumā esošās ēkas - skolas, bērnudārzus un kultūras iestādes -, turklāt tagad savu kārtu sagaidījusi arī Liepājas reģionālā slimnīca. «Vienā apkures sezonā tas nozīmē aptuveni pusmiljonu eiro lielu ekonomiju. To naudu, ko līdz šim tērējām par gaisā izkūpošu siltumu, mēs tagad varam ieguldīt pašās skolās vai bērnudārzos apstākļu uzlabošanai,» stāsta mērs.
EM norāda, ka pašvaldībām ir būtiska loma iedzīvotāju pārliecināšanā par energoefektivitātes projektu lietderību, to pierādījusi prakse Liepājā, Ventspilī un Valmierā - pilsētās, kurās pašvaldības ieguldījušas lielu darbu sabiedrības informēšanā, tās pašas aktīvi organizē iedzīvotāju informēšanu, kā arī piedalās EM informatīvās kampaņas Dzīvo siltāk pasākumos.
Tomēr arī pašu iedzīvotāju aktivitāte un apņemšanās sakārtot savu ēku ir svarīga, uzsver ministrijā. Aptuveni pusi no visiem projektiem īsteno dzīvokļu īpašnieku biedrības - tātad paši mājas iedzīvotāji. Piemēram, Liepājā dzīvokļu īpašnieku biedrība pēc savas ēkas renovācijas īstenošanas saņem lūgumus no kaimiņiem palīdzēt renovēt arī viņu ēku.