«Kad Verdi komponēja šo operu, viņš vēlējās, lai vārdu būtu pēc iespējas mazāk, lai mūzika spilgti parāda un raksturo tēlus un attīstību. Lai panāktu psiholoģisko Makbeta pārvērtību līniju izrādes gaitā, tas māksliniekiem paņem ļoti daudz enerģijas. It īpaši galvenajiem varoņiem, jo mūzikas apjoms ir milzīgs,» Mārtiņš Ozoliņš priecājas, ka galvenās lomas atveidos Vladislavs Suļimskis un Tatjana Meļņičenko, kuri ir «kā radīti šiem tēliem, šīs operas vērienam. Emocionāli interesants un daudzšķautņains titullomā ir arī mūsu pašu Samsons Izjumovs, kurš Makbeta partiju jau dziedājis koncertuzvedumā». Vērtīga bijusi iespēja iestudējuma sagatavošanā pieaicināt pieredzējušo vokālo kouču un pianistu Maksimo Bullo, kurš La Scala ir strādājis ar visiem vadošajiem diriģentiem, ieskaitot Rikardo Muti un daudzus gadus bijis atbildīgs par solistiem Makbeta iestudējumā. Viens pilns izrādes sastāvs ir ar pašas LNO dziedātājiem - Juliannas Bavarskas liriski dramatiskais soprāns ļauj dziedāt lēdijas Makbetas lomu. Makbeta tēlā iejūtas arī Armands Siliņš, Makdafa - Andris Ludvigs, Banko - Krišjānis Norvelis un Romāns Poļisadovs, Malkolma - Raimonds Bramanis un Mihails Čuļpajevs.
Makbeta laiks
Kur rodas ļaunums? Verdi ir pateicis priekšā: no tā, kas mums ir apkārt un pamudina. Tas liek aizdomāties, ka kāds blakus pateikts vai interneta komentāros ierakstīts vārds bieži ir tas, kas virza uz ļaunuma pusi. «Tomēr katrs pats ir savas laimes kalējs, Makbets pats izvēlējās paklausīt mīļotajai sievai un rezultātā salauza gan savu, gan viņas dzīvi,» uzsver pirmizrādes Makbets, starptautiskiem konkursu lauriem bagātais baltkrievu baritons, Sanktpēterburgas Marijas teātra solists Vladislavs Suļimskis. Viņa repertuārā ir vai visas baritonu galvenās lomas, un viņš ir arī biežs pasaules zvaigznes Annas Ņetrebko skatuves partneris. «Šajā lomā ir viss, ko mākslinieks, operdziedātājs vien var vēlēties - gan spilgti vokālie raksturojumi, gan skatuviskais tēls no salauzta cilvēka līdz tirānam un otrādi. Šos viļņus ir ļoti interesanti emocionāli saprast un īstenot uz skatuves.» Suļimskim vistuvākais lasījums ir franču režisora Kloda d'Annas operfilma Makbets (1987), kur titullomā ir Leo Nuči - «īsts šedevrs epohālos, krāšņos kostīmos un vidē». Arī tuvākā nākotne Suļimskim ir saistīta ar Makbetu. Pēc pirmizrādes Rīgā viņš šajā lomā kārtējo reizi būs redzams Marijas teātrī, pēc tam arī Bāzelē. «Man tagad ir Makbeta laiks. Makbets, Simons Bokanegra un Renato (Masku ballē) ir lomas, kuras es dievinu un varētu dziedāt no rīta līdz vakaram. Manuprāt, baritons bija Verdi iemīļotākā balss, viņš tam rakstījis izcilus šedevrus.»
Asiņainais tronis
«Lai gan asiņu ir daudz, šī ir viena no manām mīļākajām lomām. Bet man nepatīk tas, ka šajā lomā režisori mēdz prasīt dažādas sātaniskas lietas - piemēram, nomest zemē vai apgāzt krustu. Tādos gadījumos pēc izrādes vienmēr lūdzu Dievu, lai viņš man piedod par to, ko esmu darījusi uz skatuves,» uzlecošā ukraiņu operzvaigzne Tatjana Meļņičenko saka par lēdijas Makbetas tēlu. Dziedot šo lomu Austrijā, Klāgenfurtē viņai vienā mēnesī sešpadsmit reižu nācies uz skatuves nelāgi izrīkoties ar krustu, turklāt to arī sadedzinot. Karsti (burtiskā nozīmē) viņai gājis arī Abigailas lomā Nabuko izrādēs Barselonas Liceu teātrī, kur uz skatuves bija jāaizdedz liesmojošs uguns aplis. Aiz kulisēm vienmēr dežurējuši ugunsdzēsēji. Tieši ar Abigailu viņa sevi pieteica, janvārī ierodoties Rīgā, savukārt sapņu loma ir Amēlija Masku ballē. «Bet vispirms jānotievē. Mans vīrs, bodibildinga treneris, saka, ka citādi viņš esot kā kurpnieks bez zābakiem. Būs sevi bez žēlastības jānodod viņa rokās.»