Andris vērtē, ka pasažieru pārvadājumos līdz ideālam un absolūti perfektam servisam ir grūti tikt, jo vienmēr būs, ko uzlabot, tāpēc arī tagad, lai gan daudz kas jau ir sakārtots, joprojām ik dienu ir aktuāli centieni pulēt gan šoferu kultūru, gan braucienu laiku precizitāti utt.
Gribējās mācīties
Andrim ir augstākā izglītība biznesa loģistikā, un tā pašreizējā darba ikdienā esot tiešām vērtīga, jo mācības bija ļoti praktiskas. Tiesa, līdz lēmumam apgūt šo jomu Rīgas Tehniskajā universitātē Andris nonāca pakāpeniski.
Pēc Tukuma Raiņa ģimnāzijas absolvēšanas viņš iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, lai studētu IT - datori likās perspektīva joma. Tomēr jau drīz Andris saprata, ka tā viņu īsti neaizrauj. Paralēli mācībām viņš jau bija sācis piestrādāt celtniecībā, kas tobrīd plauka un zēla, un, tiklīdz Latvija iestājās Eiropas Savienībā, izšķīrās pusotru gadu pastrādāt šajā pašā nozarē Anglijā. «Būvējām BBC studijas. Īstermiņā tas viss patika. Tā bija vērtīga pieredze - guvu ieskatu, kā tur viss notiek. Salīdzinot ar Latviju, būvniecības nozares situācija Anglijā bija kā diena pret nakti - drošības, dažādu sertifikātu, sakārtotības ziņā. Tomēr ilgtermiņā negribējās strādāt tikai šādus vienkāršos darbus, gribējās kaut ko mācīties,» Andris stāsta un atklāj, ka tieši ar šādu domu - mācīties - arī atbraucis atpakaļ uz Latviju. Jau pirms tam viņam bija radusies interese par loģistiku, jo mediji rakstīja, ka esam tranzītzeme un, iestājoties ES, šī nozare attīstīsies, un speciālisti tajā būs ļoti vajadzīgi. Lēmums par studijām RTU bija pieņemts.
Tikko atgriezies no Anglijas, Andris arī atrada darbu kādā spuldžu ražotnē. «Apmēram pusgadu biju montāžas līnijas operators, bija jāuzmana iekārta, lai tā strādā pareizi. Izgāju triju mēnešu apmācības, pāris nedēļu pamācījos arī Polijā Philips rūpnīcā. Taču tas viss jau bija nolemts bojāejai - uzņēmums ražoja kvēlspuldzes dažādiem lielajiem brendiem, bet, kad ES no šīm spuldzēm vispār atteicās, tas negrasījās pāriet uz energoefektivitātes prasībām atbilstošu spuldžu ražošanu, nezinu arī, vai vispār būtu spējis.» Andris stāsta, ka no uzņēmuma aizgājis, jo sapratis, ka nākotnes te nebūs.
Transports prasa analīzi
Meklēdams darbu, Andris caur paziņām uzzināja, ka Rīgas satiksme meklē sabiedriskā transporta analītiķi. Uzņēmums nesen bija ieviesis automātisko pasažieru skaitīšanas sistēmu (infrasarkano staru sensorus virs autobusu durvīm, kas fiksē iekāpjošos un izkāpjošos cilvēkus), kā arī GPS sistēmas, kas palīdz saprast, kā dažādās diennakts stundās konkrētās pilsētas vietās mainās laiks, kādā var aizbraukt no vienas pieturas līdz nākamajai. Tas viss uzņēmumam palīdz izkalkulēt, kādas ietilpības transportu palaist katrā maršrutā, tāpat arī sastādīt realitātei atbilstošus transporta kursēšanas sarakstus. Šīs sistēmas Rīgas satiksmē bija kaut kas jauns, un bija vajadzīgs cilvēks, kas strādātu ar sistēmu savāktajiem datiem, tos analizējot, kārtojot, izķerot kļūdas. Andris izturēja darba pārrunas un sāka ar to nodarboties, daudz ko apgūstot darba procesā. Viņš atceras, ka pagājis kāds laiciņš, «iebraucot» jaunajos pienākumos, kā arī pierodot pie jaunās darbavietas kopumā. «Sāku veidot dažādus pārskatus, atskaites, sāku saprast, kā ko labāk darīt. Vēlāk nāca klāt arī darbs ar elektroniskās norēķinu sistēmas datiem - kad ieviesa e-talonu, tā bija speciāla datu apstrādes programma, lai redzētu, kā cilvēki brauc, cik un kādus transportus izmanto.»
Transporta plūsmas analītiķa amatā Andris nostrādāja septiņus gadus. Bija arī izaicinoši periodi, piemēram, kad krīzes laikā bija jāsamazina neefektīvākās lietas sabiedriskā transporta kustībā, turklāt pēc iespējas mazsāpīgāk pasažieriem. Andris augstu vērtē šo gadu laikā iegūto pieredzes un zināšanu bagāžu, tomēr atzīstas, ka beigās analītiķa darbs sācis šķist pārāk monotons. Gribējās kaut ko pamainīt, turklāt Rīgas satiksmē viņš vairs nesaskatīja iespējas augt, bija griestu sajūta. Tieši šī iemesla dēļ Andris piekrita jauna darba piedāvājumam - viņu uzaicināja pievienoties Rīgas mikroautobusu satiksmes komandai. Šī uzņēmuma pirmie minibusi pilsētā sāka kursēt 2013. gada maijā, bet augustā Andris sāka strādāt RMS kā Kontroles dienesta vadītājs un maršrutu plānotājs.
Varbūt būs uzņēmējs
Maršrutu plānošana ir pasažieru pārvadāšanas pamatu pamats - kur brauks, kāpēc, cik bieži. Andris stāsta, ka komercuzņēmumam, kas nesaņem dotācijas, vienīgais arguments, kas šo procesu iespaido, ir rentabilitāte. Ir nācies maršrutus arī mainīt vai pat likvidēt, tomēr patlaban, lai izmaiņas nebūtu pārāk biežas, maršrutu un kursēšanas laiku korekcijas tiekot plānotas vien divreiz gadā.
Andris strādā arī ar dispečeriem - palīdz tiem sagatavot mēneša plānu, darboties ar transporta kustības sarakstu sastādīšanas programmām. Savukārt Kontroles dienests, analizējot gan e-talona lietošanas datus, gan videokameru kadrus, vērtē mikroautobusu vadītāju darbu - vai visiem pasažieriem tiek dotas biļetes, vai attiecīgajā brīdī ar busu tiešām braucis invalīds, kam pienākas atlaide, utt. «Sistēma ir nostabilizējusies, un pārkāpumi gadās reti,» raksturo Andris. Viņš stāsta, ka aktuālāko lietu sarakstā, ar ko sanācis nodarboties, ir gan no rūpnīcas saņemto minibusu aprīkošana, gan RMS aplikācija Rīgas mikroautobusi, ar kuru jau vairākus mēnešus var sekot līdzi visai minibusu kustībai pilsētā. Dažus uzlabojumus aplikācija gan vēl drīzumā piedzīvošot.
Kas Andrim savā darbā patīk visvairāk? «Man patīk pilnīgi viss, viss ir interesanti. Ikdiena nav vienmuļa, ir saliedēts, foršs kolektīvs,» viņš saka. Ar RMS šobrīd saistās arī Andra tuvākās nākotnes plāni, tomēr viņš atklāj, ka tālākā nākotnē vienlīdz iespējami ir divi varianti - darba gaitu turpināšana loģistikas un transporta jomā un sava biznesa sākšana, iespējams, pilnīgi atšķirīgā lauciņā.
«Nav izslēgts, ka man būs savs uzņēmums, šādas tādas idejas jau ir,» Andris teic. Lai labāk izprastu, kā attīstīt biznesa ieceres, un lai izkoptu sevī spēju radīt inovācijas (tā, kā Andris paškritiski spriež, viņā patlaban neesot tik labi attīstīta), viņš ir iestājies RTU - sadarbībā ar Buskerudas Koledžu īstenotajā Latvijas un Norvēģijas maģistra profesionālajā studiju programmā Inovācijas un uzņēmējdarbība. Bet no studijām un darba brīvajā laikā Andri ziemā aizrāvis snovbords, bet vasarā - biškopība, gluži tāpat kā viņa sievastēvu.