No deviņiem metiem, ko arhitekti iesniedza, komisija kā nederīgus atsijāja divus. Pārējiem autoriem dos sešas nedēļas, lai izstrādātu metu dabaszinātņu akadēmiskā centra ēkai. Uzvarētājs, ar kuru tiks veikta sarunu procedūra par projektēšanu, varētu būt zināms vēlu rudenī.
«Dažas pilsētbūvnieciskās shēmas ir perspektīvas, un lielākoties darbos ir respektētas detaļplānojuma prasības,» pozitīvi par piedāvātajiem risinājumiem izsakās konkursa komisijas loceklis pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, nevienu no tiem īpaši neizceļot. Metu autori nav zināmi, bet viņam ir nojauta, ka izstrādē varētu būt iesaistīti arī ārzemju biroji. Visus darbus varēs apskatīt LU Mazajā aulā līdz septembra vidum.
Akadēmisko centru, kas sastāvēs no aptuveni desmit būvēm, paredzēts celt uz pašvaldībai piederošas zemes 12 hektāru lielā mazdārziņu teritorijā Pārdaugavā starp Jelgavas ielu un dzelzceļu. Kā piektdien pavēstīja LU pārstāvji, augstskolas rektoram Mārcim Auziņam tiekoties ar Rīgas vicemēru Aināru Šleseru un pilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču (abi LPP/LC), plānots, ka projekta pirmā kārta, kurā ietilpst Dabaszinātņu akadēmiskā centra uzcelšana, izmaksās aptuveni 23 miljonus latu no ES struktūrfondu naudas. Rīgas dome perspektīvā biznesa, izglītības un zinātnes parka attīstīšanā ieguldīs zemi.
Tika pārrunāta arī iespēja piesaistīt centram ārvalstu studentus, kas apgūtu izglītību par maksu. Šajā jomā LU varētu sadarboties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, taču, pēc M. Auziņa teiktā, bremzējošs faktors ir izglītības likumdošana, kas ierobežo iespējas veidot studiju programmas angļu valodā un piesaistīt mācībspēkus no ārzemēm: «Pašlaik mēs nevarm ievēlēt profesoru, ja viņš nav nokārtojis valsts valodas eksāmenu augstākajā līmenī».