Līdz ar modeļa izvēli tiek noteikts, ka nākotnē Latvijas iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiks mainīts, un tas attieksies uz visiem Latvijas nodokļu rezidentiem, tostarp bērniem un pensionāriem. Tāpat, apstiprinot ziņojumu, tiek iezīmēts ceļš un dota zaļā gaisma reformu īstenošanai, pēc Ministru kabineta sēdes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Valdība vakar apstiprināja arī Veselības ministrijas (VM) sagatavoto ziņojumu Par valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu. VM uzskata, ka pašreizējais valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojumu grozs nav samazināms, tā vietā nozarei nepieciešams papildu finansējums, lai mazinātu rindas uz jau esošajiem pakalpojumiem. Vēlamais finansējums ir divas reizes lielāks nekā šobrīd, proti, 1,4 miljardi eiro, teikts ziņojumā.
Tieši par šī finansējuma avotiem pagaidām skaidrības ir maz. Premjers minēja, ka tiks sākta nodokļu sistēmas pārskatīšana, kas sevī ietver diskusiju par veselības nozares finansēšanu. Tomēr viņš norādīja, ka bija svarīgi izvēlēties finansējuma modeli, lai arī sistēma paliek vecā, jo tālākie soļi būtu pavisam atšķirīgi, ja tiktu izlemts iesaistīt modelī privātos apdrošinātājus. Nākotnē ir iespējams samazināt darbaspēka nodokļus, vienlaikus palielinot kādu patēriņa nodokli, pieļāva M. Kučinskis. Savukārt, reformējot nozari, vislielākās diskusijas būs par pakalpojumu tīklu, jo «nevarēs visās slimnīcās darīt visu», norādīja premjers un atzina, ka tas būs smagākais un nepopulārākais lēmums.
Ministru kabineta sēdē piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns, kurš norādīja uz konkurences svarīgumu nozarē - lai pakalpojumu pirktu no tiem, kam ir lētākais un efektīvākais piedāvājums. Tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka nav pieļaujamas papildu pacientu iemaksas, jo jau pašreizējos līdzmaksājumus daudziem ir problēmas apmaksāt. Viņš kritizēja kvotu sistēmu, nosaucot to par nepieņemamu un salīdzinot ar braucienu no Rīgas līdz Daugavpilij, kad bākā ielej piecus litrus degvielas.
Tieši kvotu jautājumu aktualizēja Latvijas Slimnīcu biedrība, izplatot paziņojumu, ka lielākajā daļā jeb trīs ceturtdaļās ārpus Rīgas esošo slimnīcu valsts apmaksātie pakalpojumi lielākoties nav pieejami jau no septembra. Vēstulē, kuru saņēma Diena, LSB vadītājs Jevgeņijs Kalējs atgādina, ka situācija reģionos šogad ir īpaši smaga, pateicoties iepriekšējā ministra lēmumam reģionu iedzīvotājiem paredzēto finansējumu novirzīt Rīgas slimnīcām. Veselības ministre Anda Čakša aģentūrai LETA izteicās, ka šogad nav iespējams rast papildu finansējumu kvotu palielināšanai, savukārt M. Kučinskis solīja meklēt risinājumu kopā ar VM, taču atzina, ka «neparedzētie līdzekļi ir tuvu pie beigām».
Vakar A. Čakša tikās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāju Valdi Keri un solīja strādāt pie vēl viena nozarē sasāpējuša jautājuma - atalgojuma nozarē strādājošajiem, ziņo LETA.