Stimulēs patēriņu
Zviedrijas finanšu ministrs Andešs Borjs paziņojis, ka nākamā gada budžetā ekonomikas stimulēšanai paredzēts atvēlēt divus miljardus latu, piebilstot, ka uzsvars tiks likts arī uz nodokļu samazināšanu. Par to, ka Zviedrija varētu samazināt nodokļus darba ņēmējiem un pensionāriem, lai stimulētu patēriņu šajā uz eksportu orientētajā Ziemeļvalstī laikā, kad Zviedrijas galvenos eksporta tirgus - Eiropas valstis - vajā ekonomiskās problēmas, pavēstījis arī valsts premjerministrs Frēdriks Reinfelts. Ekonomikas stimulēšanas veicināšanai paredzēti arī ieguldījumi infrastruktūrā un pētniecībā.
Iespējamā nodokļu samazināšana būtu jau piektā nodokļu samazināšana strādājošajiem kopš pašreizējās valdības darbības sākuma. F. Reinfelts kārtējo nodokļu samazināšanu nodēvēja par nepieciešamu soli, uzsverot, ka valdībai jāizmanto Zviedrijas ekonomikas spēks tās papildu stimulēšanai, kā arī jābūt pārliecinātai, ka tiek darīts viss iespējamais, lai nacionālā tautsaimniecība tiek aizstāvēta laikā, kad «ir zems Zviedrijas preču patēriņš».
F. Reinfelta vadītā Moderātu partija vēlas nākamgad par 1,2 miljardiem latu samazināt ienākuma nodokļa ieguvumus un par 80 miljoniem latu samazināt nodokļu ieņēmumus no pensiju saņēmējiem. Lai šo mērķi sasniegtu, moderātiem gan vēl nepieciešams trīs mazāko koalīcijas partneru atbalsts. Vienlaikus viens no galvenajiem šābrīža varas partiju solījumiem 2010. gada vēlēšanās bija veidot sistēmu, kas mudinātu iedzīvotājus atteikties no pabalstu saņemšanas, atrast darbu un strādāt ilgāk. Zviedrijas valdība šogad jau samazinājusi uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 22%, lai palielinātu zviedru uzņēmumu konkurētspēju. Tāpat samazināti bezdarba un slimības pabalsti, kā arī atcelts tā dēvētais bagātības nodoklis, norāda Bloomberg.
Kronas vērtība augusi
Zviedrija eksportē aptuveni pusi valstī saražotās produkcijas, un 70% eksporta nonāk Eiropas Savienībā. Eksporta apjomu krituma pamatā ir gan eirozonas ekonomiskās problēmas, gan fakts, ka nenoteiktība Eiropā sadārdzinājusi Zviedrijas kronu, kuras vērtība pret eiro laika posmā kopš 2011. gada maija pieaugusi par 35%, norāda Bloomberg.
Jāpiebilst, ka šī gada otrajā ceturksnī Zviedrijas ekonomika piedzīvoja 0,1% kritumu, bet eksports gada griezumā samazinājās par 3,2%. Iekšējais patēriņš, kas pieauga par 1,8%, nespēja kompensēt šos zaudējumus, savukārt bezdarbs Zviedrijā sasniedzis 8,4%, lai gan informācija Zviedrijas plašsaziņas līdzekļos liecina, ka uzņēmumiem bieži ir problemātiski atrast darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm.
Šogad Zviedrijas budžeta deficīts paredzēts 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt valsts ekonomikas izaugsme atbilstoši prognozēm paredzēta 1,2% apmērā šogad un 2,5% apmērā - 2014. gadā. (Iepriekš gan ekonomikas izaugsmes prognozes bija attiecīgi 1,3% šogad un 2,1% nākamgad.) Jāpiebilst, ka Zviedrijas likumdošana paredz, ka valdībai jānodrošina vidēji 1% pārpalikumu valsts budžetā.
Tērē mazāk
Ar līdzīgām problēmām kā Zviedrija sastopas arī pārējās Ziemeļvalstis. Piemēram, pati bagātākā Ziemeļvalstu ekonomika un Eiropas lielākā naftas un gāzes ieguvēja Norvēģija vispārējās Eiropas krīzes laikā kļuva par investoru patvērumu, bet kā blakus efekts bija ievērojams nekustamā īpašuma cenu kāpums. Savukārt rezultāts ir tāds, ka palielinājusies Norvēģijas mājsaimniecību parādu nasta un attiecīgi samazinājušies tēriņi, kamdēļ Norvēģijas valdība plāno stimulēt ekonomiku un iekšējo patēriņu, izmantojot Nacionālā labklājības fonda līdzekļus. (Šajā fondā uzkrāti gandrīz 380 miljardi latu.)
Jāpiebilst, ka Norvēģijas ekonomika gada otrajā ceturksnī pieauga tikai par 0,2%. Lai arī sākotnēji bija prognozēts, ka Norvēģijas ekonomika šogad pieaugs par 2,6%, valsts Centrālā banka pieļauj, ka kāpums varētu būt tikai 1,7% apmērā. Tāpat valda aizvien lielāka piesardzība attiecībā uz nākamgad prognozēto izaugsmi 2,5% apmērā. Tā Centrālā banka pieļāvusi 2014. gada izaugsmi 2,3% apmērā, bet daži analītiķi, to vidū arī ekonomikas eksperti no banku sektora, izteikuši prognozes, ka ekonomikas izaugsme nākamgad būtiski neatšķirsies no šīgada rādītājiem.
Nestrādāt izdevīgāk
Ne pārāk omulīgi jūtas arī abas pārējās ziemeļvalstis Dānija un Somija, kurām šogad un nākamgad tiek prognozēta pieticīga izaugsme attiecīgi 0,7% un 0,3% šogad un 1,7% un 1% apmērā 2014. gadā. Pieticīgo prognožu dēļ abas valstis izskata iespējas samazināt savas sociālās programmas.
Kā, atsaucoties uz Dānijas varas iestāžu novērtējumu, vēsta Euronews, šajā valstī ar 5,6 miljoniem iedzīvotāju ir aptuveni 250 tūkstoši cilvēku, kuriem nav ekonomisku stimulu atteikties no bezdarbnieka pabalsta un meklēt darbu, jo viņiem nestrādāt ir finansiāli izdevīgāk, nekā sameklēt darbu un sākt strādāt. Šī iemesla dēļ Dānijas valdībā tiek spriests par izmaiņām likumdošanā, lai tomēr padarītu strādāšanu izdevīgāku par pabalstu saņemšanu.
Vēl viena problēma, ar kuru saskaras Dānija, ir vērienīga augsti kvalificētu speciālistu došanās strādāt uz kaimiņvalstīm, galvenokārt Vāciju. Šādas izvēles galvenais iemesls ir Dānijas augstie nodokļi, kuru dēļ atalgojums pēc nodokļu nomaksas dāņu speciālistiem Vācijā ir jūtami augstāks nekā pašu valstī.
Kamēr Dānijā vēl tiek meklēti risinājumi, par ilgtermiņa plānu sociālo programmu samazināšanai jau paziņojusi Somijas valdība, kur sociālie izdevumi, līdzīgi kā Dānijā, veido aptuveni 30% no IKP, kamēr vidēji attīstītajās valstīs šis rādītājs ir ap 22%.
Lai saglabātu savu augstākā līmeņa kredītreitingu ekonomiskās lejupslīdes un iedzīvotāju novecošanas laikā, Somijas valdība plāno samazināt izdevumus veselības aprūpei, palielināt pensionēšanās vecumu, samazināt periodu, par kādu studējošajiem tiek izmaksāts pabalsts, kā arī par 1,4 miljardiem latu samazināt valsts finansējumu pašvaldībām. Turklāt šajā valstī tiek plānoti vēl citi budžeta izdevumu samazinājumi.