Šķelšanās Krimā
V. Janukoviča padzīšana nav izsaukusi vienbalsīgu atbalstu, un atsevišķos apgabalos mobilizējušies līdzšinējā prezidenta atbalstītāji. Protesti pret opozīcijas nākšanu pie varas notikuši Doņeckā, Harkovā, Luhanskā un Zaporožjē, taču īpaši sakaitēta gaisotne ir Krimas Autonomajā Republikā. Jau janvāra beigās virkne Krimas deputātu solīja, ka republika atdalīsies no Ukrainas, ja valstī pie varas nāks opozīcija.
Tagad neapmierinātie Krimas iedzīvotāji pulcējas protestos «pret fašismu Ukrainā» un sauc pēc Krievijas palīdzības. «Krievija, mēs esam pamesti, ņem mūs atpakaļ!» ir viens no saukļiem, kurš vieno protestētājus, kas vicina Krievijas karogus. Krimas krievi aicina Maskavu tos pasargāt no ukraiņu «nacionālfašistiem».
Lai novērstu jaunus nemierus, Krimā ieradās iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Arsēnijs Avakovs. Viņš uzsvēra, ka ārkārtīgi svarīgi saglabāt mieru un neļaut vaļu «provocējošām, pārmērīgām emocijām».
Līdzīgas bailes no «fašistiem» manāmas arī Kijevas ebreju vidū, kur kāds rabīns mudinājis savu draudzi pamest vismaz pilsētu, ja ne valsti, ziņoja Izraēlas laikraksts Haaretz.
Pirmdien Krievijas Ārlietu ministrija aicināja Ukrainas varu ņemt vērā Krimas un citu Ukrainas austrumu apgabalu deputātu satraukumu. Ministrija brīdināja, ka jaunā vara sākusi «diktatorisku un dažreiz pat teroristisku metožu pielietojumu, lai apspiestu disidentus dažādos reģionos», citēja Reuters.
Lai gan notikumi Ukrainā uzjundījuši bažas par valsts teritoriālo integritāti, analītiķi norādījuši, ka runas par valsts sadalīšanos ir pārspīlētas, lai gan rietumu un austrumu rajonos dominē atšķirīgs viedoklis par Kijevas protestiem. Kā laikrakstam Moskovskij komsomoļec sacīja ASV Ņūdžersijas štatā bāzētās Ratgersa universitātes politikas zinātnes profesors Aleksandrs Motils, ikvienā lielā valstī starp dažādiem reģioniem pastāv atšķirības un Ukrainai ir lielas iespējas saglabāt teritoriālo integritāti. Runas par valsts sadalīšanos esot «valsti nepārzinošās krievu elites izgudrojums».
Krievija šokēta
Līdzšinējais prezidents, kurš pagājušajā nedēļā pameta Kijevu, izsludināts meklēšanā, un izdots viņa aresta orderis. Pret viņu ierosināta krimināllieta par «mierīgo pilsoņu masveida slepkavošanu». V. Janukoviča atrašanās vieta nav zināma. Pagājušās nedēļas nogalē televīzijas pārraidītā runā V. Janukovičs uzsvēra, ka aizvien ir valsts prezidents un negrasās atkāpties.
V. Janukoviča bēgšana sa-traukusi arī Krieviju, kas opozicionārus vaino valsts apvērsumā. To apliecināja arī Krievijas valsts telekanālu nosodījums, pārmetot V. Janukovičam «nodevību». Bēdīgi pazīstamais žurnālists Dmitrijs Kiseļovs no Kremlim simpatizējošā telekanāla Rossija nekavējās nosodīt V. Janukoviču, sakot, ka viņam vajadzēja nodrošināt valsts stabilitāti, «apkarot ekstrēmistus». Ukraina esot soli no sadalīšanās, turklāt, «visticamāk, jau sasniegusi pilsoņu karu».
Pirmdien Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka apšauba Ukrainas jaunās varas leģitimitāti. «Mēs nesaprotam, kas tur notiek. Pastāv ticami draudi mūsu interesēm un mūsu pilsoņu dzīvībai,» D. Medvedeva ziņoto citēja NEWSru.com.
No Kijevas uz konsultācijām Maskavā atsaukts Krievijas vēstnieks. Maskava pirmdien neslēpa, ka varētu palielināt importa nodevas Ukrainas precēm, kamēr Kijeva cer, ka varas maiņa nenovedīs pie augstākām gāzes cenām.
ES plāno palīdzēt
Ukraina ir tuvu bankrotam, un tai steidzami nepieciešama finansiāla palīdzība aptuveni 35 miljardu dolāru (25,5 miljardi eiro) apmērā. Ukrainas valsts parāds ir ap 73 miljardiem dolāru, no tiem šogad jāatmaksā seši miljardi, vēstīja BBC.
Vēl nesen 15 miljardu dolāru aizdevumu Ukrainai solījusi Krievija. Tagad pastāv bažas, vai Kijeva saņems kārtējo aizdevuma izmaksu.
Eiropas Savienība (ES) plāno starptautisku konferenci, lai palīdzētu Ukrainai. Lai koordinētu finansiālo palīdzību Ukrainai, ES sazinājusies ar ASV, Japānu, Ķīnu, Kanādu un Turciju. ES un ASV amatpersonas norādījušas, ka ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainai plānots nodrošināt ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starpniecību. SVF jau 2010. gadā piekrita 15,5 miljardu dolāru aizdevumam, taču to apturēja pagājušajā gadā, kad Ukraina nespēja īstenot prasītās reformas.
Tikmēr līdzšinējā opozīcija cenšas tikt skaidrībā par tālāk veicamajiem darbiem. Plānots, ka otrdien izraudzīs jauno valdību.
Protesti Ukrainā sākās novembra nogalē, kad prezidents V. Janukovičs atteicās parakstīt asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar ES, tā vietā dodot priekšroku ciešākai sadarbībai ar Krieviju. Pagājušajā nedēļā protesti Kijevā pārauga nāvējošās kaujās starp demonstrantiem un kārtībsargiem, kas prasīja vairāk nekā 85 cilvēku dzīvību.