Kritika, kas pēdējā laikā publiski veltīta maksātnespējas administratoriem, ir neindividualizēts pārmetumu kopums. Protams, problēmas saistībā ar maksātnespējas procesu pastāv, un kā vienu no galvenajām problēmām saredzu to, ka maksātnespējas administratori šobrīd nav definēti kā neatkarīga juridiska profesija. Visas citas juridiskās profesijas tiek regulētas ar īpašu likumu palīdzību, savukārt maksātnespējas procesa administratoru darbība netiek regulēta atsevišķā likumā, tikai Maksātnespējas likuma ietvaros ir vairākas normas, kurās norādītas maksātnespējas administratora tiesības un pienākumi.
Runājot par reputācijas celšanu, jānodala normatīvais virziens un skaidrojošais virziens. Normatīvais virziens varētu būt juridiskas profesijas statusa piešķiršana maksātnespējas administratoriem. Skaidrojošais virziens varētu būt tāds, ka par maksātnespējas procesiem, tajā skaitā strīdīgajiem, jārunā, bet jārunā individualizēti, jānosauc konkrēti procesi un tās personas, kas par savu darbību sodītas ar likumiskā spēkā stājušos nolēmumu. Pretējā gadījumā rodas iespaids, ka visi administratori strādā slikti, un vienīgais risinājums, kas atrisinās visas problēmas maksātnespējas procesā, būtu administratoriem piešķirt valsts amatpersonas statusu. Jāpiebilst, ka nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī maksātnespējas administratori nav valsts amatpersonas. Administratori nevarētu būt valsts amatpersonas tāpēc, ka savā darbībā neveic valsts amatpersonas funkcijas. Administratora darba devējs būtībā ir kreditoru kopums, un administrators pielīdzināms tādam kā krīzes menedžerim. Ja tiesa atzinusi uzņēmumu par maksātnespējīgu, tad, vienkāršoti izsakoties, administrators novērtē situāciju, iespēju robežās atgūst uzņēmuma mantu, realizē to un sadala naudu starp kreditoriem. Administratoram par visu jācīnās tiesas ceļā, respektīvi, ja administrators uzskata, ka ir strīds par mantu, tad - kā jebkurš komersants - vēršas tiesā ar prasību un norāda, ka prasības ceļā vajadzētu atdot konkrēti tādu vai citādu mantu, un tad, kad manta attiesāta, var to pārdot izsolē. Darba specifika paredz, ka maksātnespējas procesa administratoram vispār ir ļoti daudz jācīnās - jācīnās par to, par ko uzņēmums kādreiz nav pratis vai gribējis cīnīties, jāapstrīd darījumi, jāatgūst parādi, jāiet uz tiesām, jāraksta prasības pieteikumi, jāatšķetina dažādas mantas un citu līdzekļu nobēdzināšanas un izšķērdēšanas shēmas, un šajā procesā jābūt bieži vien elastīgam un pat radošam. Administrators atšķirībā no tiesu izpildītāja nav tiesīgs no kāda ko paņemt ar valsts varu un pārdot.
Turklāt piešķirt administratoram valsts amatpersonas statusu nebūtu pareizi arī tāpēc, ka, ja administrators būtu valsts amatpersona, tad nekavējoties nonāktu interešu konfliktā, jo faktiski gandrīz visos maksātnespējas procesos viens no kreditoriem ir Valsts ieņēmumu dienests (VID). Turklāt ļoti izplatīti ir gadījumi, kad maksātnespējas administrators pats apstrīd VID uzrēķinus un audita rezultātus vai arī šādus strīdus uzsākusi maksātnespējīgā uzņēmuma vadība pirms maksātnespējas atzīšanas un administrators šos strīdus tiesā turpina, strīdoties, vai VID ir pamatoti vai nepamatoti uzrēķinājis nodokļu pamatsummas un sankcijas. Ja administrators būtu valsts amatpersona, tad gadījumā, kad būtu jāstrīdas ar valsti VID personā, citiem kreditoriem varētu šķist, ka administrators nav neitrāls, jo, ja administrators strīdu neturpinātu, citiem kreditoriem varētu likties, ka rīcība nav īsti pareiza.
Vēl jāpiebilst, ka nereti maksātnespējas procesā kā kreditors figurē arī Maksātnespējas administrācija (MA) saistībā ar darbiniekiem izmaksātajām kompensācijām. Tā kā MA arī uzrauga administratorus, tad veidotos interešu konflikts, ja administrators vērtētu tās iestādes kreditoru prasību, kura viņu uzrauga.
Runājot par maksātnespējas procesa caurskatāmību, kā to palielināt?
Likums šobrīd neļauj publiskot katra procesa norisi, taču ir konstruēts tā, lai visi procesā iesaistītie rīkotos aktīvi un, protams, godprātīgi. Taču redzam, ka iesaistītās personas nepārzina procesa norises specifiku. Tādēļ Administratoru asociācija plāno piedāvāt lasīt lekcijas un vadīt seminārus uzņēmējus pārstāvošām organizācijām.
Arī likums jāpilnveido, jo tajā ir vairāki «robi» jeb līdz galam neatrunāta nepieciešamā rīcība noteiktās situācijās, tādēļ pastāv plašas interpretācijas iespējas. Administratoru asociācijai vairāk jāsaskaņo viedokļi ar MA jautājumos par tiesību normu piemērošanu, jo bieži vien tiesību normas tiek atšķirīgi piemērotas vai interpretētas. Praktizējošam maksātnespējas procesa administratoram ir viena interpretācija tam, kā būtu piemērojama tiesību norma, savukārt uzraugošajai iestādei interpretācija var atšķirties. Vairumā gadījumu nonākam pie kopsaucēja, viedokļi tiek saskaņoti, un, ja kāda problēma ir, tā tiek atrisināta. Bet reizēm ceļš līdz tam ir garš un pa vidu maksātnespējas administratori tiek pat sodīti par tādiem pārkāpumiem, kas nemaz nav pārkāpumi - ir bijušas atšķirīgas pieejas, kā interpretēt tiesību normas.
Piemēram, bieži dzirdēts viedoklis, ka maksātnespējas procesam jānotiek ļoti ātri. Tomēr būtisks ir arī saistību izpildes princips, saskaņā ar kuru administratoram jāraugās, lai maksimāli tiktu izpildītas saistības un apmierināti kreditoru prasījumi. Piemēram, administrators redz, ka uzņēmums pirms maksātnespējas veicis darījumus, kas administratoram šķiet apstrīdami, piemēram, SIA kaut ko uzdāvinājusi savam īpašniekam, un administrators uzskata, ka, apstrīdot šādu darījumu, var atgūt naudu, par ko norēķināties ar kreditoriem. Savukārt nopietnā strīdā visas tiesu instances iespējams iziet divu trīs gadu laikā - ne ātrāk. Var būt tā, ka administrators izvēlējies iet šādu - tiesāšanās - ceļu, bet kreditors vai kāds parādnieka pārstāvis raksta, ka administrators vilcina maksātnespējas procesu un neievēro apgrozības ātruma principu. Tad administratoram nākas skaidroties, ka ne jau ātri pabeigt maksātnespējas procesu ir sasniegums, bet gan sasniegums ir maksātnespējas procesu pabeigt tā, lai tiktu atgūta un kreditoriem izmaksāta nauda.
Priekšstats, ka maksātnespējas administratoru darbs ir sliktas kvalitātes, sabiedrībā radies tāpēc, ka tiešām ir daži maksātnespējas administratori, kuru rīcība nav īpaši ētiska, vai tāpēc, ka sabiedrība neizprot maksātnespējas administratora darba specifiku?
Nezinu, vai vispār iespējams runāt par kādu priekšstatu sabiedrībā, jo Latvijā ar maksātnespēju praktiski saistīti un saskārušies samērā nedaudzi cilvēki. Sabiedrība diemžēl vadās pēc tā, ko saka atsevišķi politiķi un ekonomiskie grupējumi. Runājot par to, vai negatīvais priekšstats saistīts ar administratoru darbībām, kas ir neētiskas vai nepareizas, jāatzīst, ka tiešām ir administratori, kuri ar tiesas lēmumu atcelti no saviem amata pienākumiem un atsevišķiem administratoriem ir izbeigta sertifikāta darbība.
Viens no maksātnespējas administratoru kritizētājiem bija kādreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Jūsuprāt, kritikas iemesli bija subjektīvi vai tomēr objektīvi?
Manuprāt, bijušā tieslietu ministra apgalvojumu pamatā bija subjektīvs viedoklis par nedaudziem maksātnespējas procesiem, kuros savu interešu aizskārumu bija jutušas dažas kredītiestādes. Protams, ir jārunā par katru nozari, kurā kaut kas nav kārtībā. Taču nav pareizi izraut no konteksta pāris, iespējams, problemātisku procesu, kā vienīgo iespējamo risinājumu piedāvājot to, ka visiem maksātnespējas procesa administratoriem jākļūst par valsts amatpersonām. Nav nepārdomāti jāmaina likumiskais regulējums tikai tāpēc, ka dažos procesos, iespējams, bijušas problēmas. Bijušais tieslietu ministrs nekad nesasauca Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, kuras mērķis ir veidot maksātnespējas nozares politiku un kurā apvienots plašs procesā iesaistīto personu loks. Viņš savu redzējumu faktiski izstrādāja viens pats savā kabinetā, nekonsultējoties ar nozares speciālistiem.
Tagadējā tieslietu ministre Baiba Broka konsultējas ar nozares speciālistiem?
Tieslietu ministre piedalījās Administratoru asociācijas ikgadējā kopsapulcē, kurā viņa pauda, ka ir gatava konstruktīvai sadarbībai, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu un rastu risinājumu administratoru profesijas attīstībai. Ministre sasauca arī Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, un tā nolēma, ka diskusijas par nozares reformām ir nepieciešamas, taču ne pirms likuma grozījumu izskatīšanas trešajā, galīgajā lasījumā, bet gan atbilstoši normālam likumdošanas procesam.
Tātad tomēr būtu jāmaina normatīvais regulējums?
Normatīvais regulējums nav pilnīgs, bet problēma ir kompleksāka. Asociācija jau ilgstoši lūgusi risināt problēmu, ka maksātnespējas pieteikumi bieži tiek iesniegti par vēlu. It kā jau šķiet, nu kāda starpība - mazliet ātrāk vai vēlāk, bet no tā izriet daudzas tālākās darbības. Diemžēl Latvijā pieņemts, ka daudzi komersanti līdz pēdējam novilcina maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu, un tikai tad, kad nevar vairs nekā citādi atrisināt situāciju, iesniedz maksātnespējas pieteikumu. No brīža, kad komersants saprot, ka uzņēmums kļuvis maksātnespējīgs, līdz brīdim, kad tiesā iesniedz maksātnespējas pieteikumu, paiet daudz laika, kurā mantas apjoms samazinās, bet, jo mazāk mantas, jo kreditoriem mazāk, ko dalīt, un sākas kreditoru cīņa par to, kurš vairāk naudas varēs saņemt. Tajā brīdī, kad uzņēmējs saprot, ka maksātspēju neizdosies paša spēkiem saglabāt, un savlaicīgi sāk rīkoties, situācija ļoti bieži tiek atrisināta kā tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Būtu jāpastiprina vēlme uzņēmējiem savlaicīgi identificēt maksātnespēju un savlaicīgi lūgt kreditoriem un tiesai tiesisko aizsardzību vai arī iesniegt maksātnespējas pieteikumus tiesā.
Patlaban liela uzmanība pievērsta Liepājas metalurga (LM) maksātnespējai, un administrators paziņojis, ka meklē potenciālos pircējus. No administratora var prasīt, lai investori tiktu atrasti?
Administratora pienākums ir mēģināt atrast labāko pircēju, bet jāvērtē, kas ir pārdošanas priekšmets. Ja pārdošanas priekšmets ir dzīvoklis Rīgā, tad bieži pietiek ar to, ka tiek sagatavots novērtējums un ievietoti sludinājumi laikrakstos un nekustamā īpašuma portālos. Savukārt LM ir Latvijai unikāls uzņēmums, un administratoram jārīkojas oriģinālāk, nepietiek tikai ievietot sludinājumu laikrakstā vai portālā. Domāju, ka LM maksātnespējas administrators iet tādu ceļu, ka dara zināmu par šī uzņēmuma pārdošanu starptautiskajā biznesa vidē. Nevar teikt, ka administratora pienākums ir atrast pircēju, bet pienākums nenoliedzami ir pēc iespējas aktīvāk veikt darbības, lai ieinteresēto personu loks uzzinātu par minētā uzņēmuma pārdošanu.