Atspirdzinošo dzērienu un enerģijas dzērienu lietošanas paradumi Latvijas iedzīvotājiem ir visai atšķirīgi - ir cilvēki, kuri neiekļauj savā ikdienas ēdienkartē atspirdzinošos dzērienus un reti lieto enerģijas dzērienus, bet netrūkst cilvēku, kam atspirdzinoša dzēriena baudīšana ir neatņemama vasaras dienas sastāvdaļa un enerģijas dzērieni ir ierasts mundruma atgūšanas līdzeklis.
Mēdz sacīt, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. Pārfrāzējot šo teicienu, varētu sacīt - cilvēks ir arī tas, ko viņš dzer. Šajā rakstā aplūkojam dažādu ražotāju piedāvātus Latvijā labi pazīstamus dzērienus, lai lasītājus iepazīstinātu ar vairāku zinātnieku sniegtu objektīvu redzējumu par dzērienu ietekmi uz veselību un iepazīstinātu ar speciālistu ieteiktajiem dzērienu lietošanas paradumiem. Ar šo Diena sāk jaunu rakstu sēriju, kurā kopā ar ķīmijas, medicīnas un uztura zinātnes speciālistiem reizi nedēļā analizēs ikdienā bieži lietotu produktu sastāvu, lai stāstītu par to, ko mēs ēdam un kā tas mūs ietekmē.
Pirmos gan izvēlējāmies dzērienus - jauniešu vidū iecienīto Coca-Cola, bezalkoholisko sidru Fizz ar bumbieru garšu, alus dzērienu D-Light Energy un enerģijas dzērienu Red Bull. Analizēt šo dzērienu sastāvā esošās vielas un to ietekmi Diena aicināja Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieku ķīmijas profesoru Osvaldu Pugoviču un Rīgas Stradiņa universitātes Uztura laboratorijas vadītāju medicīnas doktoru Zigurdu Zariņu. Savu komentāru sniedza arī Veselības ministrija.
Uzturvielu eksperti uzsver, izvērtējot jebkuru uzturā lietojamu produktu, noteikti jāņem vērā, ka nevienu apgalvojumu nevar vispārināt, jo ietekme var būt atšķirīga dažādiem cilvēkiem atkarībā no vecuma (pieaugušie vai bērni) un veselības stāvokļa. Arī regulāra kāda produkta lietošana var radīt citādas sekas nekā lietošana reizi mēnesī vai retāk. «Protams, katram jāpazīst savs organisms, un, piemēram, cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu droši vien nevajadzētu aizrauties ar kofeīnu saturošu dzērienu lietošanu,» uzsver Pugovičs. Viņš mudina ņemt vērā, ka dzērieni veikalu plauktos, t. sk. arī enerģijas dzērieni, nav bīstami, ja vien to lietošanā ievēro mērenību un ņem vērā savu veselības stāvokli. «Nodarīt sev pāri mēs varam faktiski ar jebkuru ikdienā lietojamu produktu vai izstrādājumu, ja to lietojam nepareizi.»
Visu ar mēru
«Visi apskatītie dzērieni satur cukuru. Neapšaubāmi cilvēkiem, kuri cieš no cukura diabēta, tas jāņem vērā. Pārējiem vienkārši jāatceras, ka ogļhidrāti nav vienīgā mūsu pārtikas sastāvdaļa. Tomēr nav pamata uzskatīt, ka dzērieniem pievienotais cukurs būtu īpaši kaitīgs vai kaitīgāks par cukuru, ko mēs uzņemam ar konditorejas izstrādājumiem un citiem produktiem,» aicināja atcerēties Osvalds Pugovičs.
Attiecībā uz kofeīnu saturošajiem dzērieniem zinātnieks mudina ņemt vērā un sistemātiski ievērot to pašu zelta principu - mērenību. «Coca-Cola un Red Bull enerģijas dzēriena sastāvā ir kofeīns. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ, iedzerot tos, mēs jūtamies itin kā papildu enerģijas devu saņēmuši. Tieši tāpat iedarbosies arī tase labas kafijas, turklāt dažās tējas šķirnēs kofeīns ir pat vairāk nekā kafijā. Par kofeīna kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu var atrast ļoti daudz informācijas, taču, pirms apgalvojam, ka šo vielu saturošie dzērieni būtu kaitīgi, nepieciešams pārliecināties, vai minētie informācijas avoti pasaka arī to, par kāda kofeīna daudzuma lietošanu ir runa. Gandrīz katrs no mums būs piedzīvojis gadījumus, kad ilgstoša sevis uzturēšana nomodā ar stipru kafiju vai tēju kļūst neefektīva, taču mērena šo dzērienu lietošana kaitīgu efektu vai atkarību neizraisīs. Tieši tāpat ir ar tā sauktajiem enerģijas dzērieniem - kamēr tie nekļūst par vienīgo enerģijas avotu, nekas slikts nenotiks. Piemēram, ASV Pārtikas un zāļu administrācija kofeīnu ir atzinusi par «vispārējas lietošanas drošu pārtikā izmantojamu vielu». Jāatzīmē arī, ka enerģijas dzērienu sastāvā esošais kofeīns pēc ķīmiskās struktūras un farmakoloģiskās iedarbības ne ar ko neatšķiras no t. s. dabiskā produkta, kuru atradīsim kafijā vai tējā,» klāsta Pugovičs.
Taurīns un krāsvielas
Mazāk pazīstamas vielas par cukuru un kofeīnu ir taurīns un dzērieniem pievienotās krāsvielas.
«Enerģijas dzērienu sastāvā esošais taurīns - aminoetilsulfonskābe - varētu izraisīt samulsumu vai bažas patērētājos,» atzīst Pugovičs. Tomēr viņš aicina ņemt vērā, ka arī šajā gadījumā nopietni informācijas avoti, piemēram, Eiropas Pārtikas drošības aģentūra, publicējuši pētījumus, ka pat 1 g taurīna dienā uz kilogramu ķermeņa masas (tātad aptuveni 70 g vidējas miesas būves cilvēkam) neizraisa nevēlamus efektus, bet enerģijas dzērienos esošais taurīna daudzums ir daudz mazāks nekā terapeitisku efektu izraisīšanai nepieciešamais.
Daudzi mīti sabiedrības apziņā saistīti ar dažādām vielām, kas dzērieniem nodrošina vēlamo smaržu, krāsu un garšu, kā arī konservantiem. Zinātnieks gan uzsver, bažas par šo vielu kaitīgumu nav pamatotas. «Pirms šādas vielas sāk izmantot kā piedevas dzērienu vai pārtikas produktu izgatavošanā, tiek veikts nopietns drošības datu ievākšanas un radīšanas darbs, lai noskaidrotu, cik daudz šīs ķīmiskās vielas drīkst pievienot pārtikai, lai neizraisītu nevēlamu efektu. Tātad, piegādājot produktu patērētājam, ražotājs jau būs parūpējies, lai lietotāja veselībai netiktu darīts pāri. Dažas no vielām, piemēram, bieži konservēšanas nolūkos izmantotais kālija sorbāts, sākotnēji tika atrastas dabā un mūsdienās tikai ekonomisku apsvērumu dēļ tiek iegūtas sintētiski. Ķīmiskajā struktūrā un īpašībās te būs velti meklēt atšķirības. Citos gadījumos, īpaši dažādu augļu aromātu iegūšanai, izmanto vielas, kuras tikai pēc savas smaržas atgādina attiecīgo augli vai ogu.»